Uzzini vairāk Mūsu mērķis 16000
Sākums

Sabīne Koklačova “BUNGALA”

Publikācijas datums: 17.aprīlis, 2013.

Intervija ar Sabīni Koklačovu – jaunu uzņēmēju, zīmolu “BUNGALA” un “BUNGALA gift” radītāju.

“Kad ir tas lielais sapnis, tā vīzija, ko vēlētos dzīvē darīt, kā justies, tad pamazām, pamazām uz to ir jāiet! Galvenais ir neapstāties.”

Piektdiena un Sabīne Koklačova:

Rīts pārtop dienā, ielās sākās rosība un cilvēku sejās redzams smaids – ir taču piektdiena! Mana šīs nedēļas varone ir kā piektdienas diena – aizraujošu, patīkamu gaidu vēstoša un reizē tik rosīga, jo vēl ir jāpagūst tik daudz ko paveikt ….

Kokl_1Atveru Lāčplēša ielas 22 mājas durvis un kāpu augšā pa vīteņveidīgām koka kāpnēm, kādas var sastapt vēl tikai vecās koka mājās. Līdz beidzot esmu sasniegusi virsotni – Sabīnes Koklačovas mājīgo biroju. Mani sveicina smaidošā un draudzīgā Sabīne – vairāku biznesu projektu autore, vadītāja, sirds, mamma – kā viņa pati saka, VISS vienā personā. “BUNGALA” ir Sabīnes pirmais audžu bērns – papīra ražotne, kurā meistari papīru izgatavo ar rokām pēc senām papīra izstrādes tehnikām. Tas nav vienkāršs papīrs – tajā atrodama gan mūsu pļavu pļautās zāles smarža, gan pats siena un kaņepju stiebrs, gan īpaša filozofija – iepriecināt līdzcilvēkus ar netradicionāliem risinājumiem.

 

Sabīne ir kā skudriņa savā skudru pūznī, tik strādīga, enerģiska un pozitīva. Zinu, ka intervija būs izdevusies, jo sajūtos kā pie draudzenes mājās. Tādēļ atļaušos Sabīni uzrunāt uz “Tu”. Tēja, omulīgs dīvāniņš ar krāsainiem spilveniem un stāsts var sākties!

 “Moresales.lv” apkopo pieredzes stāstus no cilvēkiem, kuri ir uzdrīkstējušies izdarīt vairāk. Tu uzdrīkstējies, jo vienā dienā no algota darbinieka kļuvi par uzņēmēju – papīra ražotāju. Pastāsti, kā tas notika?

Tas viss notika ļoti organiski. Paralēli algotam darbam, sāku darīt savas lietas, un vienā mirklī sajutos pietiekami kompetenta, lai to izdarītu – pamest algotu darbu un kļūtu par uzņēmēju. Tajā laikā es biju ļoti liela eko dizaina fane, tāpēc vēlējos eko salikt kopā ar radošo procesu. Tas, ko es varēju ar savām rokām izdarīt, bija papīrs. Šajā darbā tika iekļauti visi ekodizaina principi. Tad sākās eksperimenti, strādājot pa divdesmit stundām diennaktī.

Kokl_7Pēc cik eksperimentiem Tev sanāca pirmais papīrs?

Apmēram pēc simts eksperimentiem, jo pastāvīgi tika mainītas sastāvdaļas. Tādēļ noteikti ir vajadzīga pacietība (smaida).

Šobrīd Tev jau ir vairāki biznesa projekti, pie kuriem aktīvi strādā. Kādi ir Tavi pieredzes stāsti no idejas līdz realizācijai?

Pirmais audžu bērns, kur es guvu ļoti labu pieredzi, bija eko projekts “BUNGALA“. Un, kā jau eko projektam un tāda veida zīmolam, tam ir bijuši vairāki blakus efekti. Tādēļ tas ir bijis diezgan smags projekts. Lai gan “BUNGALA” radās no mana hobija. Es gribēju atklāt veidu, kā pasniegt papīru citādā veidā. Kāpēc, piemēram, nevarētu tajā iestrādāt zāli, kafiju, salmus un visu citu iespējamo? Viss sākās kā eksperiments mazā dzīvoklītī un beigu beigās izauga par mazu uzņēmumu. Man palīdzēja arī mana iegūtā darba pieredze ar prezentreklāmām. Protams, arī bez pieredzes nevar, jo kamēr visu to iemācies, var tikai zaudēt laiku.

Tā pēc pusgada radās reklāmas aģentūra “BUNGALA gifts”, kas tirgo suvenīrus un dāvaniņas. Jāatzīst, ka latviešiem ir laba gaume. Pateicoties biznesa inkubatoram “SSE Riga”, turpināju reizē attīstīt abus biznesa projektus. Pēc gada jau bijām radošajā inkubatorā Andrejsalā. Tagad ir pagājis vēl viens gads, un nu jau esam šeit – Lāčplēša ielas 22 biroja telpās.

Katru pusgadu sāku attīstīt jaunu biznesa ideju, un viss tā krājas un krājas. Protams, man ir idejas, kuras esmu atmetusi. Tāpat dažas idejas ir nākušas klāt. Pašlaik man ir apmēram četras, piecas aktuālas idejas, kas rodas no tā, ko man patīk darīt, kur varu ielikt savu sirdi. Viena no šīm idejām ir biznesa projekts “POLYPRINT”. Šobrīd mēs iegādājamies iekārtas, kas palīdzētu ražot kakla lentītes. Uz lentītēm vai jebkura cita auduma būs iespējama pilnkrāsu druka. Sarežģītākais būs sporta apģērbi vai dāmu kleitas.

Tuvākajā nākotnē būs redzams un dzirdams projekts “True Latvia”. Šis projekts ir tāda kā Latvijas dizaina vēstniecība, kas mērķtiecīgi virzīs Latvijas dizaina produktus ārvalstu tirgos. Šobrīd mums ir iestrādes un kontakti. Viens virziens ir produktu tirgošana un otrs – mēs sniegsim konsultācijas, palīdzot Latvijas dizaineriem gan ražošanā, gan savešanā ar investoriem. Latvijas dizainā bieži pietrūkst stratēģijas un skaidrības par to, kā masveidā saražot produktu. Tā kā mēs esam tajā visā “ielauzījušies”, nolēmām, ka varētu to arī darīt. Tas arī ir kā sirdsdarbs.

Kas kopīgs Taviem biznesa projektiem ar Tevi pašu?

Laikam mans hobijs. Viss, ko es daru, ir mans hobijs. Vajag tikai atrast īstos cilvēkus ar līdzīgām idejām, redzējumu, kas ļauj tam visam savienoties. Stratēģiski visos šajos projektos ir mans redzējums, viss iziet caur manu prizmu.

Kā Tev rodas šīs idejas?

Idejas rodas no manām aizraušanām, no domāšanas un no tā, kā es gribētu pasauli redzēt. Ne vienu dienu nevajag pavadīt darbā vienkārši atstrādājot lietas un laiku, bet pilnībā “ierakties” un atdot savu sirdi. Tad arī viss aiziet!

Mēs meklējam unikālo kodu, atslēgu uz drosmi – spēju uzdrīkstēties. Kur Tu to rodi?

Es nekad neesmu par to domājusi. Vienkārši daru to, kas man patīk. Es zinu, kas man ir jāizdara un laika gaitā saprotu, uz kuru pusi man vairāk velk. Nav tā, ka sarunāju ar sevi, ka būšu drosmīga – vienkārši par to nedomāju. Var nesanākt, bet es no tā nebaidos. Man labāk patīk vārds izaicinājums – var vai nevar! Es nekad neapstājos. Kad pirmais solis ir sperts, jau zinu uz priekšu piecus nākamos.

kokl_5Pastāsti par „BUNGALA” unikālo produktu – papīru – dabas un dizaina apvienojumu!

Tas ir roku darbs – rokas lējuma papīrs, kas sakņojas ļoti senās tradīcijās visā pasaulē. “BUNGALA” ražotā papīrā iespējams iestrādāt visu, ko klients vēlas – kafiju, tēju, skaidas no “Latvijas Finiera”. Mēs taisījām eksperimentus, iestrādājot papīrā skaidas un skatījāmies, kā mainās papīra struktūra atkarībā no tā, cik procentu skaidu tajā tiek iestrādāts. Ir bijuši gadījumi, kad mēs papīrā iestrādājam papardes, apelsīnu miziņas un pat kūdru. Tas man šķita interesanti, jo citur tā nenotiek. Es nekur nebiju redzējusi, ka papīrā tiktu bērts iekšā tas, ko cilvēki prasa. Taivānā vai citās zemēs ir standartpiedāvājumi. Papīra liešana, kā tāda, ir ļoti sens arods, taču neviens nebija izdomājis to pagriezt šādā virzienā. Māra Popova radītais papīrs no zāles, salmiem, kaņepes un liniem vispār ir ģeniāls. Tādēļ sākām sadarbību ar uzņēmumu “KD paper” un mūsu piedāvājumā parādījās papīrs, kas ir veidots no viegli atjaunojamiem resursiem, tādiem kā zāle un salmi.

Kuru produktu klienti visbiežāk izvēlas?

Klientiem patīk papīrs no zāles un salmiem. Kad tas ir svaigs, tas ļoti patīkami smaržo. Mūsu partneris ir atradis veidu, kā to ražot labā kvalitātē. Vēl ļoti interesants ir papīrs, kas ražots no džinsiem.

Cik daudz šādu zāles un salmu papīru izdodas saražot gada laikā?

Mēs strādājam uz individuālu pasūtījumu pamata, šo projektu veidojot vairāk kā mākslas projektu. Vidējā kapacitāte ir simts A2 loksnes dienā, ja darbnīcā strādā viens cilvēks. Mēs šo projektu neattīstam tālākā līmenī, jo tam ir gan nepieciešams finansējums, gan arī pircēju nav tik daudz.

Kas ir grūtākais ražošanas procesos?

Ir jāiziet cauri izmēģinājuma porcesiem, kamēr nonākam līdz gatavam produktam. Vajag tos 100 eksperimentus, lai sasniegtu rezultātu. Lai arī šobrīd pati vairs neleju papīru, tomēr maksimāli cenšos būt visam klāt un “turēt roku uz pulsa”, tiekoties ar klientiem, koordinējot to, ko klients vēlas ar ražošanas iespējām.

Kur Tu guvi šīs zināšanas, lai ražotu papīru?

Principā pastāvīgos eksperimentos un arī internetā. Kaut arī papīra liešana ir ļoti sens arods Itālijā, citur Eiropā un Amerikā, mūsu reģionā tas nav tik izplatīts. Pie mums papīra meistaru ir diezgan maz.

Kokl_2Vai ir izdevies mainīt mūsu sabiedrībā valdošo priekšstatu par papīra pielietojuma iespējām?

Tas būtu ļoti skaļi teikts – droši vien, ka nē. Tie, kas ar papīru ikdienā saskaras, tie zina, ka Latvijā nav interesantu piedāvājumu. Cilvēkiem šobrīd ir iespēja nopirkt arī kaut ko citādāku.

Kas ir “BUNGALA” galvenie klienti?

Interesanti, ka tie nav eko cilvēki. Tie drīzāk ir bagāti cilvēki, uzņēmumi, kas vēlas savu klientu pārsteigt ar kaut ko jaunu. Tie ir premium klases cilvēki. Mūsu papīrs nav lēts, tāpēc ir jāizvērtē savas iespējas, pirms to pirkt.

Kāds ir bijis dīvānākais klientu pasūtījums?

Viens no ģeniālākajiem pieprasījumiem ir bijis pasūtījums iestrādāt papīrā Jaunzēlandes futbola laukumu, kurā ir vinnējusi tā gada komanda pasaules čempionātā.

“BUNGALA” dabas papīrs [SenS] prezentē Latviju tās tiešajā nozīmē, “dāvājot saujiņu sevis pašas”. Vai tiešā veidā “BUNGALA” papīrs iegādājams arī ārzemju tirgos?

Mēs sevi īpaši nereklamējam. Kamēr mēs izietu ārpus Latvijas tirgus, mēs jau būtu nomiruši dabīgā nāvē. Mums ir tiešie kontakti, kas pasūta mūsu preci, bet vienkārši sūtīt paraugus vai e-pastus, mūsuprāt, ir lieka laika tērēšana.

Vai ir vērts piedalīties starptautiskās izstādēs?

Ja ir konkrēts, reāls produkts un potenciāls tam visam, tad – jā. Šis projekts ir savādāks. Mēs piedāvājam papīru un cilvēkiem tālāk jādomā, ko ar to darīt. Mēs piedāvājam arī aploksnes, taču šī ir pārāk šaura niša, lai vispār piedalītos izstādēs. Mēs esam kā blakus produkts produktam.

Pirms gada Jūsu mērķis bija iefiltrēties Skandināvijas valstu tirgū. Kā ar to veicas šobrīd?

Kamēr mums Skandināvijā nav sava cilvēka, kurš runā vietējā valodā, izplata un tirgo mūsu produkciju, tas ir grūti. Mēs neesam tik lieli un jaudīgi, lai varētu to tagad izdarīt.

Kokl_3Kāda ir „BUNGALA” un “BUNGALA gifts” radošā komanda?

Esmu es un vēl trīs meitenes – projektu vadītājas. “BUNGALA” mēs sadarbojamies arī ar Māri Popovu un viņa vadīto uzņēmu “KD paper”. Mums ir viena papīra māksliniece – Ilze Dilāne, kura tiešām prot veidot daudz ko interesantu. Atkarībā no projekta, ir dažādi cilvēki ar attiecīgajām kompetencēm, kuri saslēdzas tajā brīdī, kad vajag kaut ko darīt, veidojot profesionālu komandu.

Kas Tev šķiet svarīgs, pieņemot cilvēkus darbā?

Svarīgs, protams, ir profesionālisms un spēja izpildīt savus pienākumus. Man patīk jauki, patiesi, labi, skaisti cilvēki ar taisnu muguru un savām morāles vērtībām.

Kā komandā esat sadalījuši savus darba pienākumus?

Es gribu, lai cilvēki dara to, kas viņiem padodas un patīk. Protams, ir standarta lietas, par ko viņi atbild, taču ir jābūt arī iespējām attīstīt savas spējas. Gatis ir lielais runātājs, Elīna ir PR speciālists, savukārt es esmu stratēģe un viss vienā personā – pilnīgi visam vēlos pielikt savu roku.

Vai izvirzi sev un komandai stratēģiskos mērķus, kas jāsasniedz konkrētā laika posmā?

Noteikti. Lai virzītos uz priekšu, tas ir vajadzīgs. Protams, ka plāni mainās. Sevišķi tad, kad tiek izveidots pirmais uzņēmums. Tas ir ļoti ilgs darbs, taču ar laiku ir iespējams saprast, kā tas notiek.

Kā sabalansē un menedžē savu laiku?

Ja man nav plānotas tikšanās, no rītiem varu, piemēram, paskriet ilgāk, ja vien man to gribas. Bet tādā gadījumā zinu, ka strādāšu ilgāk vakarā. Kad pats priekš sevis plāno laiku, tad vienkārši “pazūd” nedēļas nogales. Piemēram, trešdienas vakarā varu ar draudzenēm aiziet uz ballīti un nedēļas nogalē strādāt. Lai gan pašā sākumā īsti nemācēju sabalansēt atpūtu ar darbu – pārstrādājos. Tad šķiet, ka ir paņemts par daudz. Tas ir pats svarīgākais – nezaudēt prieku par to, ko tu dari. Vajag atrast laiku, ko veltīt sev, lai izveidotos vajadzīgais balanss, harmonija.

Vai ir brīži, kad šķiet, ka darba ir par daudz un gribas atpūsties?

Jā. Tādos brīžos es dodos ceļojumā. Es strādāju daudz, bet reizi pusgadā atļaujos uz divām nedēļām pazust un atkal atgriezties ar jauniem spēkiem. Arī sports man ir svarīgs. Jau no bērnības diezgan nopietni aizraujos ar snovbordu. Savulaik biju arī Latvijas čempione. Tagad ir palicis vien tas, ka reizēm gribas doties uz lielajiem kalniem „frīraidā”. Tas ir kā izaicinājums. Vasarās man patīk sērfot, braukt ar riteni un arī skriet.

Vai Tev ir nepieciešami blakus līdzcilvēki, kuri Tev dod enerģiju, iedvesmo un atbalsta?

Būtībā man tādus atbalstītājus nemaz nevajag. Arī no tuviem cilvēkiem nekad neesmu enerģiju prasījusi. Man to nav vajadzējis, jo pati esmu pratusi „ražot” enerģiju. Protams, ir cilvēki, par kuriem esmu lasījusi grāmatās vai kaut ko īpašu esmu dzirdējusi. Savā ziņā viņi, protams, ir mani elki, kuriem gribētu līdzināties. Es apbrīnoju spējīgus un jaukus cilvēkus, kuri spēj ne tikai smagi strādāt, bet arī ģenerēt idejas, baudīt dzīvi un saglabāt vienkāršību.

Ar ko Tu lepojies savos divdesmit sešos gados?

Es ne ar ko īpaši nelepojos – kāda es esmu, tāda esmu. Daudzi man ir sacījuši, ka es esmu izdarījusi vairāk kā citi, bet sevi man ir grūti vērtēt. Es varbūt drīzāk lepojos ar citiem. Es daru to, kas man patīk sevis, nevis atzinības dēļ.

“Čempionu universitātes” dibinātājs un talantu audzinātājs Uldis Šliters intervijā atklāja veiksmīgas pārdošanas noslēpumu – ambīcijas, jo cilvēkam visaktīvākais ambīciju periods ir vecumā no 20 līdz 25 gadiem.  Sabīne, kādi ir Tavi jaunības trumpji šajā mūsdienu biznesa vidē?

Dullums. Es ceru, ka es to nekad nepazaudēšu. Tas ir dullums strādāt, dullums radīt jaunas lietas, dullums pārvarēt robežas, miksēt un inovēt kaut ko jaunu.

Kas Tevi iedvesmo kaut ko radīt, vadīt uz dzīvot?

Mani iedvesmo jaunie projekti, lekšana nezināmajā. Savā ziņā tas viss tiek darīts idejas vārdā. Tādēļ iedvesmo pats prieks strādāt! Man patīk arī palīdzēt cilvēkiem, būt par problēmu risinātāju.

kokl_4Bērnībā lasītās Džeklinas Sūzenas grāmatas “Leļļu ieleja” galvenās varones mani iedvesmojušas noticēt, ka skaistākais ir pats kāpiens izsapņotajā dzīves un karjeras virsotnē. Kādu Tu esi iztēlojusies “virsotni”?

Galvenā un lielākā laime ir apzināties, ka esi procesā un, ka dari to, kas tev patīk. Agrāk man likās nereāli, ka man šodien būs pašai savs birojs. Tas likās pārāk tāls sapnis. Šodien es zinu, ka man būs viens, tad būs vēl kādi trīs projekti, par ko es būšu “iedegusies”. Tāpēc tādas īstas, izsapņotas galvenās “virsotnes” man nemaz nav.

Kādas ir 5 galvenās lietas, lai uzsāktu mazo biznesu un būtu veiksmīgs?

Mana recepte:

1)        daru lietu, kas man patīk, un varu būt pārliecināta, ka aptveru to tirgu, kurā darbojos;

2)        jābūt pārliecībai par to, ko proti, ko pārzini;

3)        jāspēj savākt tādu komandu, lai tā strādātu noteiktā virzienā;

4)        jaunajam uzņēmējam ir vēlama arī biznesa izglītība un saprašana par to, kas ir mārketings, kas ir cenu politika, un citas pamatlietas;

5)        jābūt gatavam ļoti, ļoti daudz strādāt.

Slinkiem cilvēkiem biznesā ir ļoti grūti. Var, protams, paveikties, ka bagātais tētis finansēs un kāds zinošs cilvēks pakonsultēs, bet ir jāstrādā vienā virzienā un jāstrādā patiesi.

Jāsaka, ka ne vienmēr biznesā tiek iedzīvinātas tās ģeniālās idejas, jo pavisam vienkāršai lietai var pieiet radoši. Piemēram, kaut vai tik vienkāršu lietu kā saldējums var pārvērst skaistā lietā, kā to izdarījusi “Skrīvēru mājas saldējuma” saimniece Lelde Sotniece. Kā tu to pasniegsi, tā tas arī aizies!

Kādi būtu Tavi ieteikumi un ceļa vārdi cilvēkam, kurš līdzīgi kā Tu, vēlas atvērt durvis uz biznesa pasauli?

Kad ir tas lielais sapnis, tā vīzija, ko vēlētos dzīvē darīt, kā justies, tad pamazām, pamazām uz to ir jāiet! Galvenais ir neapstāties. Lai arī kādā jomā darbotos, vienmēr ir jācenšas būt labākajam. “Krampītis” un pacietība – šīs lietas vajag sevī attīstīt jebkurā lietā. Un pats galvenais „Bussiness suppose to be FUN!

Intervēja: Inese Bētiņa

2013.gada 12.aprīlī

FaceBook Twitter