Uzzini vairāk Mūsu mērķis 16000
Sākums

Linda Raituma “PAADE MODE”

Publikācijas datums: 21.janvāris, 2013.

„Pats svarīgākais ir nepazaudēt iekšējo brīvību – to sajūtu, ka tu pats veido savu dzīvi un nosaki savas izvēles”

linda-raituma-foto1

Intervija ar Lindu Raitumu. Linda Raituma ir zīmola “Paade Mode” īpašniece ar vairāk kā 10 gadu praktisko pieredzi biznesa attīstības, mārketinga un pārdošanas jomā. Strādājusi Swedbank grupas uzņēmumos par Produktu attīstības vadītāju un mārketinga vadītāju un apdrošināšanas kompānijā AAS „Balta” vadījusi filiāļu tīklu.

________________________________________

Pastāsti, lūdzu, par savu pirmo darba pieredzi!

Mana pirmā darba vieta bija dalība ģimnāzijas ansamblī, kur es spēlēju ģitāru. Mēs, četras meitenes, sniedzām koncertus, pildījām skolas sociālo labumu pilsētai, novadam. Es nemaz nezināju, ka esmu darbā un es par to saņemu algu?! Jo es to neuztvēru kā darbu. Darīju vienkārši to, kas patika.

Astoņpadsmit gadu vecumā strādāju krīžu un neirožu stacionārā, jo tobrīd studēju psiholoģiju. Ikdienu pavadīju ar padsmit bērniem, kurus uz centru bija atvedušas dažādas fizioloģiskas vai psiholoģiskas dabas problēmas (anoreksija, pašnāvības mēģinājumi, vardarbībā cietuši bērni, autisms utml). Mūsu kopīgais laiks bija pilns ar rotaļām, zīmēšanu, garām pastaigām gar jūru. Centrā strādāju ar lielu mīlestību un pašatdevi. Un to jūt, īpaši bērni, mani vienmēr ļoti gaidīja. Domāju, ka tā bija ārkārtīgi liela atbildība, ko es uzņēmos darīt un varēju izdarīt. Šodien šo darbu iespējams nevarētu strādāt, šodien šos pienākumus uztvertu daudz emocionālāk.

Studiju laikā biju pērļu vannu pārdevēja. Tolaik uzņēmuma iekšējās motivācijas aktivitātēs regulāri biju labākā pārdevēja, pat starp gados rūdītiem pārdevējiem. Kā? Es vienkārši darīju visu atbilstoši prasībām, instrukcijām, tikai ar maksimālu azartu, enerģijas atdevi un 100% atbildību.

Spēja un vēlme uzņemties atbildību ir tā, kas man vienmēr būs. Tā pie manis veļas tādā kā pieaugošā progresijā. Ja „aiztaisīšu durvis ciet”, tad tā noteikti „ielīdīs pa logu”.

Vēlos padalīties ar stāstu par vienu dienu manā mūžā…. Tā ir viena no tām skaistajām pavasara dienām, kad maigs vējš iepūš matos, dzidri zilas debesis un pirmie saules stari glāsta vaigus. Ir mana pirmā brīvā diena pēc ilgāka laika, esmu izlēmusi būt tikai studente, tādēļ esmu uzteikusi darbu. Eju pa ielu, ievelku dziļu elpu, smaidu un sajūtu brīvību. Tā ir absolūtās laimes izjūta, ko pārtrauc telefona zvans. Balss mani aicina uz darba interviju! Tas ir stāsts par to, ka tu pastāvīgi nokļūsti nākošā vietā ar nākošo izvēli … viss kā pa spirāli, jauns līkums! Tā es nokļuvu Swedbank grupas uzņēmumā par mārketinga vadītāju. Lai gan tobrīd mārketingā man nebija lielas pieredzes, mana iekšējā enerģija, gatavība darīt, mācīties jaunas lietas visticamāk uzrunāja vadību.

Tev ir bijusi veiksmīga karjera vairāk nekā desmit gadi banku un apdrošināšanas sektorā. Vai vari padalīties, kādām īpašībām jāpiemīt, lai izturētu sīvo konkurenci finanšu sektorā?

Dzīves azartam un iekšējai brīvības sajūtai. Es darbu daru nevis tikai tāpēc, ka man par to maksā vai man patīk amata nosaukums, vai kompānija, bet mani saista izaicinājums un sasniegumi, kas jāsasniedz. Jo vairāk risināmu “uzdevumu”, jo man būs interesantāk aizrauties ar konkrēto uzdevumu.  „Vārdi – vidējs, standarts, parasts – tie  nav attiecināmi uz mani.”

Kādi bija pirmie izaicinājumi, vadot pārdošanas komandu, un kā ar tiem tiki galā?

Katra diena bija kā izaicinājums, sākot ar pašu pirmo dienu ierasties darbā (smejas).

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cilvēciskā puse. Tās ir komandas, kas sagaida. Tiešā vadītāja komanda un tava komanda. Manā pakļautībā, vadot AAS Balta filiāļu tīklu, bija aptuveni 400 cilvēku ar 20 līdz 40 gadu vidējo darba pieredzi šajā kompānijā. Tas ir ļoti liels izaicinājums, pirmkārt, panākt, ka tevi pieņem un dzird tavus uzdevumus. Nerunājot jau par to, ka tu kādā brīdī sagaidi, ka tevi sāk respektēt un cienīt.

Otrs izaicinājums ir kultūra. Kultūras šoks bija diezgan liels. Ja esi „izaudzis” vienā lielā kompānijā kā Swedbank grupa, skandināviska kultūra, jauna un dinamiska vide, tad aiziet uz pilnīgu citu kompāniju, kas nav vienkārša pēc savas uzbūves un vēstures, tad tas ir izaicinājums. Nav labākas vai sliktākas uzņēmuma iekšējās kultūras, vienkārši var būt vide, kurā nerakstīti noteikumi tev jāpieņem ar lielāku piepūli.

Svarīgu lomu spēlē arī laiks, kurā tu konkrētos pienākumus uzņemies. Ja es būtu strādājusi citos tirgus apstākļos, tad iespējams būtu cits stāsts par mani, arī mācības un ieguvumi būtu citi. Var teikt, ka man paveicās saņemt maksimālo izaicinājumu programmu. Krīzes laikā kardināli nomainīt darbu no attīstības uz pārdošanas struktūru, kur tobrīd varēja sagaidīt pārdošanas rezultātu kritumu un ar to saistītos papildu izaicinājumus, to var izdarīt tikai ļoti pašpārliecināts cilvēks.

Padalies ar kādu notikumu, paveiktu darbu, ar ko lepojies ?

Es lepojos ar to, kāda ir izveidojusies mana dzīve. Vispirms lepojos par savu ģimeni. Pilnīgi un noteikti. Mēs ar savu vīru esam kopā  piecpadsmit gadus. Mums ir divi brīnišķīgi bērni. Mēs abi esam kopā izauguši, no studentiem par konkrētu jomu profesionāļiem, par labiem cilvēkiem. Interesanti, ka personīgā un profesionālā jomā lielākās pārmaiņas mums ir notikušas gandrīz vienlaicīgi. Nesarunāti, bet zvaigžņu vai kā citādi virzīti. Lielākais sasniegums priekš manis ir tas, ka esam spējuši šo ceļu iet kopā. Mēs ejam kopā, mums kopā ir interesanti.

Lepojos, ka profesionālajā jomā man ir izdevies izveidot spēcīgas, profesionāļu komandas. Nekad neesmu baidījusies komandā iesaistīt par sevi profesionālākus, kaut kādā ziņā spēcīgākus cilvēkus. Tu esi tik stiprs, cik stipra ir tava komanda. Kopīgā darbā esam palīdzējuši izaugt cilvēkiem dažādos līmeņos. Daudzi no maniem darbiniekiem – asistenti, projektu vadītāji, aģenti – šobrīd kļuvuši par spēcīgiem vadītājiem vai ekspertiem. Tas nav tikai mans nopelns, bet es zinu, ka daļa manas enerģijas šajos cilvēkos ir ielikta. Esmu viņiem ticējusi, palīdzējusi un devusi tādus uzdevumus, kas spēcinātu viņu izaugsmi.

Lepojos, ka par sevi varu teikt, ka nevienā amatā neesmu bijusi viduvējība, vienmēr mans sniegums un atdeve novērtēta virs „labi” vai „izcili”. Vārdi – vidējs, standarts, parasts – tie  nav attiecināmi uz mani. Uzskatu to par savu profesionālo sasniegumu.

2011.gadā veiksmīgu karjeru finanšu sfērā nomainīji pret bērnu apģērbu ražošanu. Kā šāds lēmums radās?

Ļoti harmonisks lēmums (Linda pasmaida). Pēc būtības jau nekur tālāk par mārketingu un pārdošanu neesmu aizgājusi. Pirmo reizi mans profesionālais izaicinājums ir attīstīt konkrētu preci, produktu nevis pakalpojumu. Lēmums mainīt kaut ko dzīvē tika pieņemts bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā mēdz ar sievietēm notikt. Dažkārt cilvēki uz to skatās skeptiski – āā, emocionālie lēmumi! Jā un Nē. Sievietei ir viena lieliska privilēģija un priekšrocība attiecībā pret vīrieti – tīri fiziski „izkāpt ārā” vai apstāties no ikdienas, no iepriekšējās komforta zonas. Laiks padomāt, ko es gribu, vai es dzīvoju saskaņā ar savām vērtībām un iekšējo pasauli, vai esmu joprojām brīva savos lēmumos, vai tas, ko es daru, sniedz man maksimālu gandarījumu, vai izaicinājumi sniedz to kaifu, ko vēlies, kas mani sagaida? Man viss veiksmīgi „salikās”, lai būtu tā, kā tas ir tagad.

Pastāsti mums, kā tas ir uzsākt Latvijā pašai savu biznesu no nulles?

Tas ir tā – izdomā un dari! Tāpat kā izcept pankūkas (smejas). Es varu teikt, ka šobrīd mūsu valsts iedzīvotājiem ir salīdzinoši elementāri to izdarīt pateicoties Latvijā pieejamu projektu un ES struktūrfondu atbalstiem. Ir pieejami dažādi konkursi, kur savas idejas prezentēt un pārdot. Ja meklēt atbalstu ar nopietnu vēlmi uzsākt biznesu, tad atbalstu var saņemt un pat bez sava sākuma kapitāla. Mēs uzsākām biznesu ar nelieliem personīgiem līdzekļiem. Izvēlētā jomā man personīgi bija maz praktisku priekšzināšanu tieši no ražošanas procesu viedokļa. Savukārt, norisēm modes industrijā hobija līmenī esmu sekojusi līdzi cik sevi atceros. Tad tapa zīmola koncepts, filozofija. Pēc tam sekoja izpēte, lai vairāk saprastu, kā potenciālie klienti jūtas, ko viņi domā, kādas ir iespējas, vai idejai ir potenciāls, kāds tas ir. Tad piesaistījām speciālistus, profesionālus un pieredzējušus Latvijas dizainerus, tehnologus konkrētu produktu prototipu izstrādē, tika izveidots ražošanas process, skaidrs pārdošnas modelis. Un tā ideja sāka dzīvot – tika  nopirkti audumi, sašūti pirmie modeļi, bija pirmās kļūdas un pirmie vinnesti.

Kāda ir galvenā atšķirība tagad, veidojot sava uzņēmuma pārdošanas tīklu, meklējot jaunus klientus, un tad, kad vadīji korporatīvo pārdošanas komandu?

Pēc būtības nav nekādas lielas atšķirības. Teorētiski strukturāli un uzbūves ziņā atšķirību vispār nav. Darbi ir tie paši. Uzņēmums darbojas un attīstās gan Latvijā, gan ārzemēs. Vienīgā atšķirība, kas kaut ko nosaka, ir mērogs. Un vēl… Paade Mode komandā neviens nav jāpārliecina, ka produkts ir jāpārdod un mūsu piedāvājums ir konkurētspējīgs.

Intervijā laikrakstā „Dienas Bizness” minēji, ka ne vienmēr veiksmīga karjera sniedz tikpat lielu gandarījumu kā sava uzņēmuma attīstīšana.

Ja dari kādu darbu saskaņā ar savām iekšējām vērtībām, ar savu personīgo brīvību, tad arī saņem no tā gandarījumu. Vienalga, vai strādā par sētnieku vai administratoru, vai vadītāju. Ja es vairs nesaņemtu gandarījumu no darba, ko daru, tad es teiktu: „Jā, tas bija interesants projekts, savdabīga pieredze man, bet laiks pielikt punktu”. Brīdī, kad darbs vairs nesniedz morālu gandarījumu un nesaproti, kāpēc to dari, tad jābūt godīgam pret sevi un uzņēmumu. Pienācis laiks mainīties!  Jāizdara jaunas izvēles.

Bērni „Paade” zīmola apģērbu nēsā Anglijā, Kanādā, Ņujorkā, Zviedrijā, Vācijā, Spānijā un pat Saūda Arābijā, un esam dzirdējuši par Dienvidkorejas tirgus perspektīvām. Kā salīdzinoši ātri iekarojāt tik plašu eksporta tirgus daļu?

Iekarot šos tirgus skan ļoti ambiciozi un pārgalvīgi. Izveidot stabilu sadarbības partneru loku katrā no tirgiem- ambiciozi un reāli. Mēs varam teikt, ka katrā no šiem tirgiem, mums ir pieredze. Citā lielāka, citā mazāka. Šajos tirgos mums ir bijuši īslaicīgākas vai ilglaicīgākas pārdošanas aktivitātes. Pasaulē arvien populārāki kļūst „popup”, kas mūsu izpratnē ir tirdziņi, īslaicīga izbraukuma tirdzniecība. Mūsdienīgs veids, kā pasaulē tiek veicināta dažādu nelielu zīmolu atpazīstamība un tirdzniecība. Vispirms ir ideja, pasākuma koncepcija, tad uz noteiktu laiku tiek īrēta vieta, veiktas tiešā mārketinga aktivitātes mērķauditorijai, kuri šo zīmolu iegādājas. Tādā veidā mēs esam bijuši minētajās valstīs, bet ne tā kā pastāvīgi partneri. Arī interneta tirdzniecība “noņem robežas”. Mūsu uzdevums un šī gada mērķis ir kļūt stabilākiem eksporta tirgos. Šobrīd par pastāvīgu sadarbību mēs varētu runāt par Vācijas un Dienvidkorejas tirgiem.

Katrā jomā nepieciešama pieredze, lai pārliecināti varētu darboties. Mēs nolēmām, ka uzņēmuma sākuma posmu uztveram kā izpētes procesu; atrodam labāko un optimālāko produktu piedāvājumu mūsu klientam. To nevar izdarīt teorētiski rakstot uz papīra, bet ir praktiski jādara, jātestē, jāpiedāvā, jāskatās, jārunā… Šobrīd esam atraduši tādas produkta īpašības, kuras gribam aktīvāk piedāvāt ārpus Latvijas.

Vai „Paade Mode” bērnu apģērbu dizainere esi tu?

Daļai kolekcijas – jā, daļai – nē. Mēs pastāvīgi sadarbojamies ar speciālistiem no Mākslas akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes.

Kur smelies idejas un iedvesmu bērna apģērbu kolekcijām?

Idejas tiek ģenerētas un iedvesma rodas visur – pastaigājoties, braucot mašīnā, sarunās, darbā… Bērni, daba, labas grāmatas, cilvēki, Latvijas “mantojums”… Notiek klikšķis… Līdzīgi kā Mendeļejevam ar ķīmisko tabulu, tieši tāpat man ar idejām. Nekad nevar zināt, kad ideja pie manis atnāks. Kad ir ideja- tai seko ļoti daudz darba līdz tā kļūst publiska.

Vai tu arī mēdzi ideju nosapņot?

Jā, mēdzu. Tādēļ man vienmēr ir klāt papīrs un tinte (smaida).

Kādēļ izvēlējies zaļi domājošo un etnisko stilu?

Drīzāk „organic and ethical” – organisks, dabisks un ar ētisku attieksmi. Katram zīmolam un katram produktam ir sava vieta. „Paade Mode” zīmols un radītais produkts 100% sakrīt ar to, kāda ir mūsu dzīves izpratne un mūsu bērnu uztvere. Apģērbam ir nevis jādominē pār bērnu, bet jāpalīdz bērnam, nedarot viņam pāri: neradot alerģijas, nespiežot, “negraužot”, nedominējot ar pārāk izteiktām krāsu kombinācijām, esot saudzīgam pret bērna veselību. Apģērbs ir draudzīga sastāvdaļa, kas palīdz un atbalsta. Papildus man ir svarīgi kolekcijās ietvert Latvijai raksturīgo.

Lielākais „Paade Mode” konkurents ir…?

Latvijā ir aptuveni pieci līdz seši nelieli zīmoli tādi kā mēs, kas nodarbojas ar bērnu apģērbu kolekciju radīšanu. Citam ir lielāki rezultāti, citam – mazāki. Savstarpēji no produkta, kolekciju specifikas mums nav ļoti tiešu konkurentu. Apģērbs, tāpat kā mūzika, ēdien utml. ir gaumes, attieksmes, vajadzību, iespēju jautājums. Tāpēc tirgū ir vieta dažādiem zīmoliem-  vienam vajadzīgs košais, citam kas mierīgāks, dabiskāks. Ja pircējs ir orientēts uz dabisko, viņš tik pat dabīgi nokļūs pie mums. Teikt, ka pastāv ļoti sīva konkurence tieši starp latviešu zīmoliem, es nevaru. Eksporta tirgū ir cita mēroga konkurence. Tur mēs esam tikai pašā sākumā.

Vai ir kādas lietas, ko Tu vari pamācīties vai aizgūt no ārvalstu konkurentiem?

Pasaulē ir virkne mazu zīmoliņu (piemēram, vieni no maniem favorītiem Norvēģijas “Jumina”, Lietuvas “Muku”), kuri līdzīgi „Paade Mode” nevēlas masu ekspansiju, kļūt par visumu visumā. Tie nav iecerējuši būt “fast fashion” otrās „Zara”, otrais „H&M”, bet vēlas saglabāt personisku pieeju un individualitāti. Te sajūtams viss cilvēciskais- sirsnība, mīlestība, mājas sajūta, patriotisms. Tas iedvesmo!

Kad piecelies no rīta, kur rodi enerģiju?

Mana divkāršā iedvesma (mani bērni) parasti ieveļas manā gultā no rīta pirms es esmu atvērtusi acis un saka: „Es gribu oliņu!” Šodien pasūtījums bija makaronu zupa, vakar – biešu zupa. Tā ir pirmā rīta enerģija. Enerģija man rodas darbos, kas ir jādara. Reizēm mums pašiem grūti saprast savas vēlmes un vēl grūtāk tās īstenot, tādēļ nepieciešami blakus cilvēki, kuri iedvesmo un palīdz sasniegt vairāk. Vai tev ir kādi skolotāji, no kuriem iedvesmojies?

Mani pirmie skolotāji ir vecāki, vecmāmiņas. Pateicoties ģimenei tīri cilvēciski esmu tāda, kāda esmu šodien. Man ir iemācīts, ka jāstrādā, un darbs ir prioritāte. Arī vērtību sistēma ir mantota. Ar darbu var sasniegt visu. Profesionāli mani vislielākie paldies ir jāsaka maniem skolotājiem: Irīnai Pīgoznei, Uģim Zemturim, Oksanai Sivokobiļskai no Swedbankas un Dacei Briedei-Zālītei no Baltas. Nākošie skolotāji ir mani bērni.

Lielu gandarījumu sniedz jaunā Paade’s pieredze. Šobrīd man ir iespēja ikdienas satikt daudz uzņēmīgu un radošu cilvēku- dizainerus, māksliniekus, zīmolu un nelielu konceptveikalu radītājus, fotogrāfus, stilistus- tā liela radošās brīvības skola.

Vai tev ir sava mantra (dzīves moto), saskaņā ar ko dzīvo?

Es pati, es varu, es daru!

Kāda ir tava vīzija par sevi pēc gadiem 10?

Es jūtos brīva, dauz pozitīvā, turpinu dot un attīstīt projektus. Man ir lielāka ģimene. Mēs vairāk ceļojam.

Ko tu ieteiktu vai novēlētu tām sievietēm-mātēm, kurām ir svarīgi gan bērni, gan karjera, gan savi apslēptie sapņi?

Galvenais, ko vienmēr vajag paturēt prātā un ko es pēc iespējas cenšos atgādināt saviem draugiem un mīļajiem, ka pats svarīgākais ir nepazaudēt iekšējo brīvību – to sajūtu, ka tu pats veido savu dzīvi un nosaki savas izvēles. Brīžos, kad dzirdu kādu sakām, ka man jau gan nav izvēles, jo man ir kredīti, man ir bērni, man nav  augstākās izglītības, ko tad es…”, vēlos teikt: „Sasniegt savu mērķi var vienmēr– tikai jābūt iekšēji brīvam, jādzīvo un jādara. Tad arī viss notiek!”

Intervēja: Inese Bētiņa, konsultēja:  Dace Briede-ZālīteSigita Šteina

2013.gada.11.janvārī

FaceBook Twitter