Linda Breide “UNIQ”
Publikācijas datums: 2.oktobris, 2013.gads
Intervija ar Lindu Breidi – UNIQ radītāju un vadītāju
“..es ieteiktu nebaidīties uzsākt kaut ko jaunu..”
Es pati esmu berešu cilvēks, bet, ja nebūtu, es noteikti būtu iegādājusies kādu no skaistajām UNIQ cepurēm. Birojs atrodas pašā Rīgas centrā uz Baznīcas ielas. Ja vēl nav nopirkta cepure, es silti iesaku ieiet UNIQ un paskatīties un jaukajiem adījumiem.
Kad Tu izveidoji savu pirmo cepuri?
Laikam jau pavisam nesen.. kad sākām veidot šo uzņēmumu.
Cik es sapratu, grūtākais bija mājaslapas izveide…
Mājaslapa tika taisīta ļoti ilgi, lai varētu uztaisīta tieši tādu, kādu mēs gribējām un, jā,.. pagāja kādi 9/8 mēneši līdz viss bija gatavs. Kamēr atradām adītājas, kamēr izveidojām pirmo cepuri, tas bija ļoti ilgs process.
Pirms Tu ķēries pie idejas realizācijas, Tu ideju biji jau ilgi auklējusi vai arī tā vienkārši parādījās, un Tu ķēries pie darba?
Es kādu laiku domāju vai ideja cilvēkus interesēs, vai tas ir vajadzīgs…
Un kāpēc tieši cepures?
Tāpēc, ka cepuri vajag ikvienam cilvēkam, un mums tie gadalaiki ir tā sagrozījušies, ka cepuri vajag rudenī, ziemā, vēl pavasarī kādu laiciņu ir vajadzīga. Iespējams, ka kādā siltā ziemā, tas nebūtu aizgājis tik labi. Likās, ka tā ir lieta, kura būs aktuāla. Kad ar draugu izpētījām esošo piedāvājumu, sapratām, ka nav tieši tas, kas pašiem ir vajadzīgs.. Tad mēs nolēmām radīt internetā.. Vai esi apskatījusi mūsu mājaslapu?
Jā.
Tur redzēji, ka ir iespēja pašam sev sakrāsot cepuri. Mums likās nepieciešams veikals, kur cepuri var arī personalizēt. Latvijā arvien vairāk cilvēkiem patīk personalizētas lietas, arvien vairāk ir svarīgi būt unikālam. Arī pirms tiem trim gadiem, mums likās, ka tas ir svarīgi. Cepuru ražotāju ir ļoti daudz – pilni tirdziņi ir ar dažādām cepuru bodītēm. Man patīk tās skaistās cepures ar latviešu tautiskajiem rakstiem, bet mēs neesam izgājuši uz to, un mums, varbūt, tas lauciņš nemaz nebūtu jāaizņem. Mums ir vienkāršāks stils. Sākumā bija domāts , ka tikai kalnu slēpotājiem un snovbordistiem, bet sākām darboties un sapratām, ka nāk arī citādāki cilvēki. Ne tikai kalnam, bet arī ielai. Bērnu cepurēm ir mazāks piedāvājums, jo tas ir sarežģītāk…
Kāpēc?
Bērniem ir tik dažādas galvas formas, un daudz grūtāk noteikt izmēru, nekā pieaugušajiem. Tāpēc ar bērnu cepurēm mēs neesam nopietni pievērsušies. Daži piedāvājumi ir – cepures, kuras ir zem zoda sasienamas, tām pieskaņota šalle un cimdi. Mums pagājušo gadu nevarēja bērniem sakrāsot cepures, bet šogad būs.
Tu pati adi cepures?
Nē, visas cepures es pati nevarētu saadīt. Es esmu sākumā adījusi, kad mēs radījām visādus modeļus, lai saprastu kā vajadzētu adīt. Es ļoti veiksmīgi atradu adītājas. Viena ir adītāja, kura ada ar mašīnu, un adītāja, kura ada ar rokām.
Es nezinu, kāpēc tas tā ir, bet cilvēki ļoti brīnās, kad izdzird, ka cepures tiek adītas ar rokām. Viņi ļoti bieži netic. Daudzas cepures ada ar rokām, attiecīgi veidojas cena, jo tas ir roku darbs.
Patstāvīgi man ir divas, kuras uz dažādiem pasūtījumiem ņem arī palīgus. Trakākais laiks ir novembris/decembris. Tad ir jāada ļoti, ļoti, ļoti daudz. Pagājušogad man likās, ka tūlīt būs jāsāk adīt pašai, bet, ja godīgi, man tam nesanāk laika. Jo mūsu darbība sanāk no trīs daļām. Ir cilvēki, kuri pasūta savas cepures online, tad ir veikali ar kuriem mēs sadarbojamies – „Burusports”, „Gatverpo” un vairāki suvenīru veikaliņi Vecrīgā. Tātad online, veikali un trešā lieta ir korporatīvie.
Kāpēc uzņēmumi ir ieinteresēti Tavā produkcijā?
Uzņēmumiem arī patīk personalizēt savas dāvanas klientiem vai darbiniekiem ar savu firmu logo uzdrukām – mēs to piedāvājam realizēt uz cepures. Ir uzņemumi, kuri izvēlas, piemēram, tikai cimdus, bet ir tādi, kuri vēlas visu komplektu. Šie pasūtījumi visbiežāk tiek adīti konkrētā uzņēmuma logo krāsās.
Kāda bija Tava pārdošanas stratēģija? Ko darīji, lai cilvēki vēlētos iegādāties Tavu produkciju?
Varu uzreiz pateikt, ka man nav nekad bijusi saistība ar mārketingu vai pārdošanu. Visu iemācījos pašmācības ceļā. Vispirms bija mājaslapa, lai cilvēki var uzreiz konstruēt savas cepures, tad izveidoju lapas facebook un draugiem.lv. Vācām sekotājus, likām iekšā informāciju. Draugi ieteica draugiem, un tā arī tas aizgāja. Pagājušajā gadā pieņēmu arī mārketinga vadītāju, jo sapratu ka trūkst gan laiks, gan zināšanas.
Sākām mēs 2010.gada pašās, pašās beigās, kad jau bija nokavēts dāvanu laiks, un darbojāmies līdz aptuveni martam. Saņēmām ļoti daudz labas atsauksmes par mājaslapu. Viņi teica, ka bērniem vispār tā esot kā spēle.. Tā arī tas aizgāja. Parasti mēs sākam augustā gatavoties un atveramies septembra sākumā, bet šogad, saistībā ar aizķeršanos mājaslapā, 1.oktobrī.
Kas notiek vasarā?
Vasarā tiek meklēti jauni modeļi. Adām, domājam par nākamo sezonu un atpūšamies mazliet. Adam un pārdodam katru gadu līdz aprīlim. Šogad mēs esam izdomājuši piedāvāt arī plānākas cepures, kuras ļoti patīk tieši sievietēm. Šīm cepurēm ir arī noņemami bumbuļi, jo sapratām, ka daudziem patīk cepure, bet ne bumbulis. Plānās cepures mums ir jaunums, un tāpēc arī cilvēk raksta, nāk un skatās.
Nebija bailīgi uzsākt kaut ko pilnīgi jaunu un atkarīgu tikai no tevis?
Protams, ka bija bail.
Kāpēc pārvarēji bailes un ideju pārvērti par uzņēmumu?
Tāpēc , ka… gribējās darīt kaut ko savu. Likās, ka aizies, turklāt drošību deva tas, ka pasaulē jau kaut kas līdzīgs ir. Ja viņi ir izsitušies ar šo ideju, tad jau mēs arī varam.
Ieguldījumi sākumā bija. Mājaslapu uztaisīt jau vien izmaksāja daudz, tad dziju iegādāties… Mani ļoti atbalstīja mans draugs, kurš ir vairāk optimists, bet es – reāliste, vairāk domāju par finansiāliem jautājumiem. Viņš teica, ka būs. Tad nu mēs noriskējām.
Kad ieguldījumi sāka atmaksāties?
Reālu peļņu mēs guvām kādā otrajā vai trešajā gadā.. Bija jāatpelna mājaslapa, kuru šogad atkal nācās pārveidot, jo ir jāseko tendencēm līdzi. Šī lapa būs gaiša. Man pašai paskatoties uz to ir prieks, tāpēc ceru, ka citiem arī patiks. Labas atsauksmes par lapu saņemam diezgan regulāri. Cilvēki ik pa laikam man atraksta vienkārši komplimentu par šo lapu – par to liels paldies mājaslapas dizaina radītājai Līgai Eglītei.
Ja sākumā peļņa nebija liela, Tev bija citi ienākumi vai iekrājumi?
Jā, varētu teikt, ka iekrājumi. Bet mani ieguldījumi salīdzinoši nebija tik lieli.
Dziju Tu pasūti?
Jā, pasūtu.
Kāpēc neiepērc Latvijā?
Tāpēc, ka Latvijā, ja nemaldos, neražo to, kas mums nepieciešams. Ar pasūtīšanu arī ir gājis interesanti. Gandrīz katru sezonu dziju esmu mainījusi, jo ir salīdzinoši grūti atrast labu kvalitāti par saprātīgu cenu. Viens no galvenajiem nosacījumiem dzijas izvēles ziņā ir plašs krāsu piedāvājums, kā arī iespēja to regulāri pasūtīt un saņemt. Iesākumā meklēju dziju Rīgas veikalos, bet pēc tam izlēmu sazināties ar tiešajiem dzijas ražotājiem. Šogad mums ir dzija no Anglijas, bet iepriekš ir bijusi arī no citas valsts.
Kas vēl bez mājaslapas Tev sagādā izaicinājumu?
Sarežģīti ir radīt cepures, kas cilvēkiem patiks. Reti gadās tā, ka cilvēks atnāk pie mums un aiziet tukšām rokām. Ja tas tā ir, tad jāsāk aizdomāties. Cilvēks šeit var izvēlēties modeli un krāsu pasūtīt kādu vēlas, bet modelis..
No kurienes Tu smelies idejas cepurēm?
No sākuma es skatījos mammas vecās grāmatas par adīšanu. Šobrīd es vienkārši sekoju līdzi modei un cenšos cepuru modeļus tai pielāgot. Bet visu laiku ir jāmeklē kaut kas jauns. Šogad mums būs 13 cepures un vēl šalles, un cimdi.
Kādu Tu gribētu sava uzņēmuma nākotni?
Es gribētu, lai UNIQ attīstītos arī citās valstīs. Bet problēma ir tā, ka ārzemēs dzīvojošajiem cepures pienāktu tikai pēc 2 nedēļām – nedēļa kamēr izgatavo un nedēļa kamēr aizsūta. Tāpēc būtu labāk, ja uzņēmuma filiāle būtu attiecīgajā valstī. Tas ir ilgtermiņa mērķi.
Cik jums daudz klienti aptuveni ir?
Pagājušo gadu mēs uzadījām aptuveni 3 000 cepures. It kā liekas, ka nav nemaz tik daudz, bet ja padomā, ka visām cepurēm ir pielikts roku darbs, tad beigās arī neliekas maz.
Ko Tu ieteiktu latviešiem?
Es ieteiktu viņiem kļūt košākiem! Vēl es ieteiktu nebaidīties uzsākt kaut ko jaunu. Facebook var redzēt, ka Latvijā cilvēki tiešām uzsāk daudz jaunas lietas, un nav nemaz tik viegli izsisties biznesā. Ir ļoti labi, ka tā ir. Bet tas nav viegli, ir jābūt uzņēmībai un savai devai drosmes.
Interviju veidoja: Marta Jumeja