Kristiāna Pavlova un Raivis Kalniņš “GO BEYOND”

Publikācijas datums: 27.augusts, 2013. gads

Diskusija ar Raivi Kalniņu un Kristiānu Pavlovu – GO BEYOND dibinātājiem un vadītājiem.

Kristiāna: “Šobrīd mana lielākā dzīves ambīcija ir nodzīvot tā, lai aiz manis paliek kaut kas vērtīgs un funkcionējošs – uzņēmums, organizācija vai skola.”

Šī intervija vairāk bija diskusija. Satikāmies visi četri  – Dace, Marta, Kristiāna un Raivis – uz pusdienām. Go Beyond ir tiešām unikāls projekts, kas nu jau trešo gadu dod iespēju satikties aktīviem jauniešiem un uzņēmējiem. Sarunā dzīvi piedalījās visi, un tieši tāpēc šī intervija ir tik īpaša. Lasot, piedalies mūsu diskusijā par attīstību, jauniešiem un ambīcijām!

Marta: Kā vienkāršam cilvēkam uz ielas varētu izskaidrot, kas ir GO BEYOND?

Raivis: GO BEYOND ir skola jauniešu sociālo prasmju un biznesa etiķetes attīstīšanai, kas ir sadalīta trīs daļās. Viss sākas ar četru dienu ilgu personīgās attīstības semināru, kas parasti notiek ārpus Rīgas. Rezultātā jaunietis apzinās savas stiprās puses un izveido savu personīgās attīstības plānu. Pārējie divi bloki ir mācīšanās darot. Sākumā tas ir trīs mēnešu darbs ar dažādiem sociālajiem projektiem, kam seko iesaistīšanās individuālo projektu organizēšanā. Mūsu loma ir atbalstīt projektu norisi. Katram jaunietim ir individuālais koučs, mentors, tiek arī organizētas kopīgas ikmēneša tikšanās.

Marta: Kā GO BEYOND sākās? Kā jūs izdomājāt, ka latviešu jauniešiem kas tāds ir vajadzīgs?

Raivis: Pirmā atklāsme par projekta vajadzību radās pēc bakalaura darba izstrādes Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tas atainoja sociālo prasmju trūkumu darba tirgū jauno speciālistu vidū. Mūsu pētījuma ietvaros pētījām tieši lielākos IT uzņēmumus. Redzējām, ka praktiski neviena no sociālajām prasmēm darba tirgū netiek nodrošināta vajadzīgajā līmenī. Negribējām rezultātu atstāt tikai uz papīra, tāpēc šis tika pētīts rūpīgāk un radās GO BEYOND.

Papildus, sagadījās tā, ka bakalaura darba vadītājs Claudio pašlaik ir GO BEYOND akadēmiskais partneris. Kopā sanācām 4 jaunieši no organizācijas JCI Latvia (Junior Chamber International Latvia) un Claudio Rivera no Rīgas Biznesa Skolas. Kopīgi nolēmām par GO BEYOND dibināšanu.

Dace: Kas bija tās prasmes, kuru pietrūka visvairāk?

Kristiāna: Raivja bakalaura darbā spilgti parādījās darba devēju vajadzība pēc jauniešiem, kuriem ir attīstītas komandas prasmes, profesionālā ētika un spēja pielāgoties pārmaiņām.

Kad mēs sākām GO BEYOND, arī katram no mums četriem bija savs stāsts, kur mēs bijām izjutuši, ka mums katram pietrūkst kādas sociālās prasmes. Man otrā kursa sākumā piedāvāja vadīt labdarības projektu JCI Latvia iekšienē. Man bija divdesmit cilvēku komanda. Pašai man tad bija deviņpadsmit gadu, bet cilvēkiem manā komandā vidēji divdesmit pieci līdz trīsdesmit gadu. Es, tāds mazs skuķis, mēģināju kaut ko vadīt. Kad uz darba grupas tikšanos atnāk divi cilvēki – es un Raivis, tas nozīmē, ka kaut kas nestrādā un es nepratu komunicēt ar cilvēkiem. Attiecīgi tā arī bija man visvairāk trūkstošā sociālā prasme.

Raivis: Mans stāsts ir par pirmo projektu (nometni), ko es organizēju. Pirmās darba grupas tikšanās laikā, kur es biju nometnes darba grupas vadītājs, viena no dalībniecēm pateica: „Es pārņem vadību!” Man pietrūka dažādas sociālās prasmes, piemēram, komandas darbs un komunikācijas prasmes.

Dace: Kā Kristiānai tagad veicas ar komunicēšanas prasmi un Raivim ar vadītāja prasmēm? Kā divas šīs prasmes tiek projektā virzītas?

Kristiāna: Attiecībā uz manām komunikācijas prasmēm, veidojot un strādājot pie GO BEYOND, noteikti ir progress, taču arī es vēl mācos.  GO BEYOND struktūra ir uzbūvēta tā, ka trīsdesmit cilvēku komandai ir praksē jāiemācās sadzīvot vienam ar otru, strādāt komandās pa sešiem, atrast kopēju valodu savā starpā, kopēja valoda ar saviem koučiem, mentoriem un partneriem.

Visas tās prasmes, ko mēs attīstām projekta ietvaros, ir sadalītas četros lielos blokos. Viens ir personīgās prasmes, kurā ietilpst, prasme sabalansēt privāto dzīvi ar profesionālo dzīvi, neatlaidība, iniciatīva, mācīšanās dzīvot saskaņā ar savām vērtībām. Ir sociālās prasmes, kur viena no pamatlietām ir komunikācijas prasmes un darbs komandā. Trešais bloks biznesa etiķete, savukārt ceturtais -profesionālās prasmes, uzņēmējdarbības gars, projektu vadība, kritiskā domāšana, spēja pielāgoties pārmaiņām.

Dace: Vai ir arī kādi ne latviešu jaunieši, kas šobrīd tajā ir iesaistīti?

Kristiāna: Šogad mums ir divi ne latviešu jaunieši, tā ir meitene no Lietuvas un meitene no Baltkrievijas, kuras abas mācās Rīgas ekonomikas augstskolā.

Marta: Kāpēc jūs nepalikāt JCI? Kāpēc bija jātver sava skola? Jūs minējāt, ka jūs sākāt šīs organizācijas ietvaros?

Raivis; Jā, mēs esam piedzimuši JCI paspārnē un šī organizācija joprojām ir vieni no mūsu draugiem. Nepalikām JCI paspārnē, jo gribējām lielāku neatkarību un brīvību, attīstot GO BEYOND. Savā ziņā tās arī bija ambīcijas. Mēs gribējām to paši virzīt uz priekšu.

Kristiāna: Piekrītu, ka tās bija personīgās ambīcijas. Mēs mēģinājām atrast dažādus formālus iemeslus, piemēram, ikgadējā vadības maiņa, JCI iekšienē, taču mēs jau sākumā zinājām, ka kādā brīdī gribēsim šo projektu pārvērst par sociālo uzņēmumu, tādēļ mums bija nepieciešams atsevišķs brends.

Dace: Tu minēji personīgās ambīcijas. Kādas ir Tavas personīgās ambīcijas?

Kristiāna: Šobrīd mana lielākā dzīves ambīcija ir nodzīvot tā, lai aiz manis paliek kaut kas vērtīgs un funkcionējošs – uzņēmums, organizācija vai skola. Iespējams, visi trīs. GO BEYOND ir mans mazais pakāpiens tuvāk šim mērķim. Tā kā esmu izvēlējusies dzīvot Latvijā, lai gan visu augstskolas laiku to nebiju plānojusi, šī ir reāla iespēja kaut ko izmainīt tā, lai maniem bērniem šeit būtu labāk dzīvot.

Dace: Kas tevi noturēja Latvijā?

Kristiāna: Mana pirmā darba vieta – mediju aģentūra Creative Media Services. Man ir fantastisks priekšnieks, kurš mani paņēma mazā kolektīvā, iedeva man gana lielu brīvību un iespēju profesionāli augt. Darbu uzsāku kā projektu vadītāju asistente un darīju visus melnos darbus. Tagad es esmu projektu vadītāja un strādāju ar Guttas un Staburadzes zīmoliem, Ektornet un LMT, kas ir viens no lielākajiem un arī „iekārojamākajiem” klientiem Latvijā. Mans priekšnieks bija tas, kurš mani arī „ievilka” politikā. Tagad piestrādāju arī Saeimā.

Marta: Ko Tu gribētu izmainīt politikā?

Kristiāna: Šis liekas tāds nopietns jautājums, un es pat nezinu, vai es tiešām ko izmainīšu politikā. Esmu tur tieši divus gadus un man ir ļoti grūti tajā vidē ar manām vērtībām, jo es esmu pret korupciju, intrigām, kāda mazāka projekta labuma gūšanu,tajā pašā brīdī redzot nopietnas sociālas problēmas šajā valstī. Es saprotu, ka ir lietas, kas tur vienkārši notiek un viens cilvēks nevar ieiet tajā sistēmā un visu izmainīt. Tāpēc es izmantoju Saeimu kā labu platformu, kur palikt informētai par visām aktuālajām norisēm man svarīgajā lauciņā – izglītībā, un paralēli daru daudzas lietas, kas ietekmē sabiedrību, ne caur politiku.

Ņemot vērā to, ka Latvijā gandrīz visi 15 – 16 gadu vecumā ir pamēģinājuši alkoholu, un divas trešdaļas to ir lietojuši pēdējā mēneša laikā, šobrīd es strādāju pie alkohola prevencijas materiāla skolotājiem, kas ir palīglīdzeklis viņiem sarunās ar bērniem par alkoholu. Tas ir balstīts nevis uz principu, ka alkohols ir saknē slikts, bet uz sociālo prasmju attīstīšanu. Tas palīdz skolotājiem attīstīt bērnos sociālās prasmes – kā pamatot savu viedokli, kā saprast, kad uz tevi izdara spiedienu – bērniem ierastā vidē. Ir pasaules valstis, kur šādas programmas ir ieteiktas valstiskā līmenī. Es vēlos, lai mums aug veselīgi domājoši jaunieši, kuri prot par sevi pastāvēt un zina, ko dzīvē grib. Šobrīd redzu, ka šo varu sasniegt caur šādām programmām un iepriekš realizētās smēķēšanas kampaņas turpinājumu, kā arī GO BEYOND, taču man vēl nav skaidrs, kā to politikā izdarīt. Un nav arī pārliecības, ka tas būtu jādara tur.

Dace: Atgriežoties pie GO BEYOND, kas ir GO BEYOND vērtības?

Raivis: Šis mums vēl kopīgi kā komandai jānodefinē. Esam definējuši misiju, vīziju, bet vēl priekšā darbs pie vērtību aprakstīšanas.

Dace: Es redzu, ka tiem, kas piedalās šajā projektā, vajadzētu būt vienādām vērtībām. Es redzu, ka varbūt katrs ir atnācis ar savu vajadzību un tā tam arī vajadzētu būt, bet tai kopējai, lielajai vērtībai vajadzētu būt vienai. Tā ir tā lieta, kas noteikti palīdzētu jauniešiem iesaistīties projektā ar lielāku degsmi.

Raivis: Mums ļoti svarīgi, ka jaunietis ir motivēts un gatavs strādāt ar sevi. Svarīgi arī, lai jaunietis spētu runāt par vērtībām.

Marta: Kāda vecuma jaunieši nāk pie jums?

Raivis: Go Beyond mērķa auditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet tas nav akmenī iekalts, ja izpildās iepriekš minētais.

Marta: Kā jaunieši saprot, ka viņiem GO BEYOND varētu palīdzēt?

Raivis: Nereti jaunieši uzzina par mums no draugu / paziņu rekomendācijām. Mēs arī paši proaktīvi dodamies uz augstskolām prezentēt Go Beyond.

Marta: Kas, jūsuprāt, pamudina viņus pieteikties?

Kristiāna: Vieni to redz kā lielisku ierakstu savā CV, jo tas dod kaut kādu garantu, ka darba devēji viņus novērtēs augstāk par citiem kandidātiem.

Raivis: Jaunieši arī augstu novērtē profesionāļus mūsu kouču un mentoru komandā.

Kristiāna: Otras kategorijas cilvēki ir tie, kuri zina, ka viņi kaut ko grib izdarīt, bet viņiem nepietiek tam drosmes. Viņi zina, ka viņi atnāks pie mums un mēs būsim tie, kas teiks, ka šo vajadzētu darīt.

Dace: Tātad, viena ir pilnīgi merkantilā interese un otrs ir: es rīt būšu stiprāka personība.

Raivis: Interesanti ir arī paskatīties uz to, kas ar jauniešiem notiek programmas laikā. Vienam no jauniešiem bija iespēja projekta grupā strādāt ar invalīdu nodarbinātības jautājumu. Pēc šī projekta tika atzīts, ka darba devēja lomā šie jautājumi noteikti tiks vērtēti citādi. Mēs attīstām cilvēkus, kas rūpējas gan par savu attīstību, gan par sabiedrību apkārt. Tieši tas, piemēram, notiek ar jaunieti, kurš saskaras ar invalīdiem. Viņš vairāk apzinās apkārt esošo vidi un to, kā viņš var palīdzēt sabiedrībai.

Dace: Mēs šo savu interviju projektu esam nosaukuši “Pēdas rītdienai” ar domu, ka Tie, kurus mēs intervējam, atstās pēdas rītdienai. Nereti piemin to Valmieras stāstu par veco ļaužu pansionāta apvienošanu ar bērnu dārzu. Vienmēr visi jautā: vai tas projekts joprojām strādā šodien? Vai joprojām vecie ļaudis tiekas ar bērniem. Tas ir jautājums par ilgtspējīgu. Viens ir tas, ka jaunieši uz projekta laiku iegūst aktivitāti, bet droši vien tas būtu izaicinājums, ja tie aizsāktie darbi turpinās. Cik no tiem aizsāktajiem darbiem šobrīd turpinās?

Raivis: Mēs ar sociālo projektu fondu saskārāmies. Daudzu projektu sākumi ir labi, bet pietrūkst ilgtspējības. Tas, ko mēs pamainījām programmā nākamgad, ka mums būs tieši mēnesis, kura laikā būs jānodrošina ilgtspējība. Mēs jauniešiem uzsveram, ka par primāro mēs neliekam projekta veiksmi. Ir svarīgi, ka jūs strādājat un attīstāties

Dace: Ja mēs runājam par tēmu līderība, tad es bieži aizdomājos par to, ka līderība ir tad, kad tu vairs neesi tajā projektā, vietā vai notikumā, bet cilvēki vēl gadiem seko tam, ko tu esi iesējis, jo šīs vērtības viņus ir uzrunājušas. Kā jūs redzat savu šī gada iesaukumu? kā jums šķiet, cik no viņiem sanāks īstu līderu, kuru projektiem sekos tālāk?

Raivis: Šobrīd ir piecpadsmit projektu.

Dace: Cik no tiem varētu izdzīvot ilgāk kā līdz septembra beigām?

Raivis: Vairāki projekti ir kā pasākumi, kas tie organizēti.

Kristiāna: Noteikti tie, kuru laikā ir izveidoti vai attīstīti uzņēmumi: viens veselīgā dzīvesveida, otrs – online iepirkšanās, trešais – personāla atlases jomā. Pārējo dalībnieku vidū ceram, ka tiks turpināts darbs pie velo-orientēšanās pasākuma, kā arī jauniešu apmācību treniņiem.

Dace: Ja jums būtu iespēja šodien pagriezt laiku atpakaļ uz 2011. gadu, kad aizsākās Go Beyond, ko jūs šodien darītu citādāk?

Raivis: Ja mēs zinātu to, ko zinām tagad, mēs, piemēram, būtu prasmīgāki sadarbības procesa veidošanā ar koučiem. Esam arī daudz mācījušies, kā veidot komunikāciju ar jauniešiem. Šo divu gadu laikā noteikti paši esam ļoti daudz mācījušies.

Dace: Jūs runājat par tehniskām lietām, bet kā ir ar tādām lielajām vadlīnijām? Jūs pieminējāt vērtības, kas varbūt vēl taps. Kā bija bez šīm vērtībām?

Kristiāna: Jau no sākta gala vajadzētu sadalīt laiku, ko veltām operatīvajām un stratēģiskām lietām atsevišķi. Tas, ka mēs divus gadus esam eksistējuši bez vīzijas, nešķiet pareizi. Tāpēc mums šobrīd komandas iekšienē ir izaicinājumi. Ir svarīgi jau pašā sākumā saprast katra personīgās ambīcijas un kā tās saskan ar organizācijas darbības mērķi.

Raivis: Man pašā sākumā līdz galam nebija skaidrs, kāda izskatīsies GO BEYOND programma. Komandā sūtījām pirmos tikšanos pārskatu e-pastus, kuros bija minēts, ka JCI iekšienē jāizveido attīstības programma, bet īsti nevarējām saprast atšķirību starp koučingu un mentoringu. Pagāja laiks, kamēr šie jautājumi noskaidrojās.

Marta: Kas, jūsuprāt, ir GO BEYOND lielākais sasniegums šo divu gadu laikā?

Kristiāna: Man personīgi vislielākais sasniegums ir tas, ka mēs augam, ka esam interesanti ne tikai jauniešiem, bet aug arī mūsu atbalstītāju loks. Mums ir daudz mentoru, kas grib nākt un strādāt ar jauniešiem. Šogad bija pieteikušies tik daudz kouču, ka mēs visus nevarējām paņemt komandā. Arī tas, ka tik īsā laikā esam spējuši noorganizēt un novadīt divas 11 mēnešu programmas, šobrīd šķiet liels sasniegums.

Raivis: Es piekrītu Kristiānai par to, ka mēs esam atzīti un neesam vieni. Ir prieks par to, ka mūs atbalsta Rimi, Microsoft, Swedbank. Esam ļoti labos draugos arī ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Biznesa skolu. Papildus, mūsu sasniegumi ir atsevišķie notikumi dalībnieku projektu izstrādes gaitā. Piemēram, sasniegums ir tas, ka Marta vairāk apzinās, ko dzīvē vēlas darīt. Go Beyond veiksme ir arī tas, kā Kristaps tika pāri lielajiem izaicinājumiem.

Viņš individuālā projekta laikā gribēja organizēt labdarības skrējienu. Kristapa vīzija pasākumam bija tik liela, kā Rīgas pilsētas svētki. Projekta attīstības gaitā viņš saskārās ar izaicinājumiem komandā, bija problēmas salikt mājaslapu. Kristaps gribēja projektu „mest pie malas” kādas 3 reizes. Gala rezultātā projekts notika mazākā apjomā un ar mainītu fokusu, bet mācīšanās pieredze bija pamatīga.

Dace: Kas šo divu gadu laikā ir jūsos izmainījies kā personībās?

Raivis: Esot vidē un satiekot cilvēkus, kuri ir paraduši dot, es arvien vairāk apzinos, cik forši ir dot. Divus gadus atpakaļ es par to nedomāju tik lielā mērā.

Kristiāna: Man šķiet, ka es esmu pilnīgi cits cilvēks nekā pirms diviem gadiem. 2011.gada vasarā es pabeidzu skolu un es vēlējos būt mārketinga vadītāja lielā uzņēmumā ar perspektīvu aizbraukt no Latvijas pēc gada. Daudz ir noticis pa šiem diviem gadiem un nekas no tā, ko biju sev ieplānojusi. Esmu kļuvusi sakārtotāka, nobriedušāka personība, kas spēj saprast, kas ir un nav svarīgi, kas ir manas prioritātes dzīvē.

Dace: Iedomājieties, ka ir pagājuši piecdesmit gadi! Kas ir tas, kas ir noticis pa šo laiku?

Kristiāna: Es ceru, ka mēs esam spējuši reformēt uzskatu par akadēmisko izglītību un ka neformālā izglītība tiek atzīta kā nepieciešams papildinājums tai. Es gribētu, lai programmas kā Go Beyond tiek integrētas katrā augstskolā un vidusskolā un ar sociālajām prasmēm tiek strādāts jau no bērnudārza.

Raivis: Ja tie ir piecdesmit gadi, tad mēs noteikti būsim ārpus Latvijas.

Marta: Ja cilvēks ir iedvesmots un vēlas pievienoties, kas ir jādara?

Kristiāna: Mums ir mājaslapa www.gobeyond.lv, kur ir visa informācija par programmu un visi soļi, kā notiek atlase. Līdz 5. septembrim ir laiks aizpildīt pieteikuma anketu.

Dace: Kāds ir jūsu kods uz uzdrīkstēšanos? Kas bija katra jūsu uzdrīkstēšanās kods?

Raivis: Var izklausīties banāli, bet mēģināšu. Es arī pirms Go Beyond biju paguvis piedalīties dažādos jauniešu projektos un organizācijās. Biju pārliecināts – jauniešu lietas mani interesē. Drosme ir vajadzīga, lai ieviestu, nostabilizētu un attīstītu, bet sākt ir ļoti viegli. Ilgtspējības veiksmes atslēga ir ‘ko tu sāc’ un ‘kāpēc tu sāc’.

Kristiāna: Man šķiet, ka tā bija komanda. Es neesmu idejas autore – tas bija Raivis. Es zināju komandā aicinātos cilvēkus un man bija ticība, ka mēs kopā kaut ko varam izdarīt.

Dace: Ko jūs ieteiktu darīt citiem, kuriem varbūt ir vajadzīga kāda investīcija? Ne viss notiek par velti, tāpēc bieži vien sākas bailes par to, vai varēšu atdot kredītu, samaksāt algu darbiniekiem, kaut vai vienam darbiniekam. Kas ir tas, ko jūs no savas pieredzes varat ieteikt citiem, kuri grib uzdrīkstēties?

Raivis: start small.  Vajag sākt pamazām, testēt, saprast, vai tas izdosies. Sākumā investīcijas nav lielas. Ja tev pašam patiks, tad citiem patiks. Sākumā mēs bijām tikai jauniešu attīstības programma, tagad mums ir darbinieks, iniciatīvas un šis viss ir izaudzis. Mēs nekad nebūtu spējuši pirmajā mēnesī uztaisīt trīs iniciatīvas un noalgot darbinieku.

Kristiāna: Sāc, ja tu esi pārliecināts, ka tā ir īstā lieta tev! Tu pat nepamanīsi, bet izdarīsi visu, lai tev būtu gan investors, gan papildspēki. Ir jādara tas, kam tu tici un jādeg par šo lietu.

Raivis: Ļoti palīdz fokuss uz došanu.

Diskusiju veidoja Dace Briede-Zālīte un Marta Jumeja