Uzzini vairāk Mūsu mērķis 16000
Sākums

Jānis Palkavnieks “DRAUGIEM.LV GRUPA”

Publikācijas datums: 12.jūnijs, 2014.gads

Intervija ar Jāni Palkavnieku – DRAUGIEM.LV GRUPA runasvīru

“Ja cilvēks tiek ielikts rāmī, viņš nekad nebūs radošs. Tu nevari sasaukt darbiniekus un pateikt, ka līdz otrdienai katram jābūt pa idejai. Kaut ko jau viņi uzražos, bet šī ideja būs bezjēdzīga, jo tiks radīta piespiedu kārtā.”

DRAUGIEM.LV GRUPA  ir lielākais IT uzņēmums Latvijā, kas apvieno 13 mazākus uzņēmumus, no viziem pazīstamajie DRAUGIEM.LV un PERKAMKOPA.LV, līdz uzņēmumam, kurš šobrīd savu tehnisko ražošanu nodrošina ASV – PRINTFUL. Šobrīd šis uzņēmums nodrošina Latvijā vairāk kā 100 darba vietas un ir nomaksājis 2 186 018 EUR nodokļos. DRAUGIEM.LV GRUPA  ir noteikti viens no labākajiem piemeriem, kā desmit gadu laikā var no labas idejas attīstīties liels un nopietns uzņēmums Latvija, neskatoties uz krīzi un citiem sarežģījumiem.

Ar DRAUGIEM.LV GRUPAS radītājiem un īpašniekiem man gan nesanāca saruna, bet uz interviju piekrita Jānis Palkavnieks jeb DRAUGIEM.LV GRUPAS runasvīru.

Jānis Palkavnieks

Jānis Palkavnieks

Es gribētu pajautāt ne tikai par DRAUGIEM.LV, bet par visu GRUPU. Cik noprotu, DRAUGIEM.LV radās pirms desmit gadiem. Kad sāka parādīties vēl kādi grupas uzņēmumi?

Dažādi. Precīzu laiku pateikt ir grūti. Viens no pirmajiem uzņēmumiem TEXT TO REACH, kas ir SMS mārketings, radās no tā, ka sākumā mēs pakalpojumus pirkām no citām kompānijām, piemēram, apmaksāt pakalpojumus ar SMS, bet tas apjoms bija tik liels, ka mēs atdevām prom lielu naudu. Tad radās TEXT TO REACH, kas toreiz saucās savādāk, laikam KING SMS. Pārējie uzņēmumi arī ir radušies kādu vajadzību rezultātā.  Piemēram „DESKTTIME” radās pirms vairākiem gadiem ar domu, ka mēs paši uzskaitām savu darba laiku un sapratām, ka tas ir tik labs rīks, ka to var arī tirgot. PĒRKAM KOPĀ gan tika radīts mērķtiecīgi. Bet Foto druka un STARTUP VITAMINS radās tā, ka vajadzēja plakātus birojā, nevarējām atrast tādus, kas patīk un sākām paši taisīt. Kad vajadzēja tos drukāt, nevarējām atrast drukātavu un paši uztaisījām tādu, kāda mums vajadzīga – PRINTFUL. Visi DRAUGIEM.LV GRUPA ir radušies kādas vajadzības rezultātā nevis tā, ka vienkārši gribas kaut ko uztaisīt.

Es lasīju mājas lapā, ka jums ir arī filiāle ASV.

Jā, tur mums darbojas PRINTFUL ražotne. Nu jau gandrīz trīs gadus tur dzīvo arī Lauris – viens no DRAUGIEM.LV dibinātājiem. No sākuma viņš pats vienā istabā drukāja plakātus, bet tagad ASV ir nodarbināti jau septiņi cilvēki. Vadība, programmēšana un dizainēšana notiek no Latvijas, bet tur ir puiši, kas drukā, iepako un ieliek pasta mašīnā. ASV tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa klientu ir no ASV un sūtīšanas izmaksas ir mazākas. PRINTFUL šobrīd apkalpo ne tikai STARTUP VITAMINS, bet arī citus uzņēmumus. Jebkurš, kurš vēlas, var printēt PRINTFUL – tur ir automātiska sistēma.

Jūs noteikti esiet sastapies ar vairākiem uzņēmumiem. Kas, Jūsuprāt, ir veiksmīgs uzņēmums?

Lauris Liberts foto: kasjauns.lv

Lauris Liberts
foto: kasjauns.lv

Veiksmīgs ir tas, kurš var salīdzinoši īsā laikā sākt pelnīt, kurā nav ieguldītas milzīgas investīcijas, kurā ir ieguldīts vairāk idejisks darbs nekā nauda, un, protams, pats galvenais nosacījums veiksmīgam uzņēmumam ir tas, ka pats biznesa idejas autors ir arī vadītājs, jo neviens nevar labāk virzīt ideju tirgū kā tās autors. Kaut vai pasaulslavenais TWITTER. Džeki izdomāja, ka būs tāds TWITTER, iedomājies, ja pie tevis kā pie investora pirms sešiem gadiem atnāktu cilvēki un teiktu: taisām tādu portālu, kur tu 140 zīmēs kaut ko raksti un es tev atbildu… Tev liktos, ka tās ir muļķības. Tikai paši idejas autori tam noticēja. Mēs arī piekopjam to, ka gandrīz katrā uzņēmumā idejas autors to projektu vada. Protams, arī komanda – cilvēki, kuri tic tai idejai nevis vienkārši nāk uz darbu un izpilda tavus rīkojumus.

Agris Tamanis foto: ir.lv

Agris Tamanis
foto: ir.lv

Pastāstiet, ko nozīmē runasvīrs.

Mans uzdevums ir visādos veidos stāstīt par to, kas mēs esam, lai mēs būtu atvērti, lai mēs varētu iedzīvināt mūsu vērtības dzīvē.. Mēs aicinām ciemiņus, rādām, ka mēs varam un, ka Latvijā IT biznesā viss ir kārtībā, tikai vajag darīt. Runasvīrs ir tas, kurš stāsta un rāda cilvēkiem, kas ir draugiem.lv grupa.

Kāda ir bijusi visinteresantākā pieredze, uzaicinot kādu cilvēku? Varbūt ir bijis tā, ka atnāk kāds, kurš iedvesmo ar kādu ideju, kuru jūs beigās attīstāt?

Diemžēl  nav tā bijis. Tur, kur Lauris dzīvo, viņš iet uz pasākumiem, kur cilvēki nāk un raujas uz skatuves, lai izstāstītu savu ideju. Latvijā cilvēki domā, ka, ja viņi pateiks par savu ideju, tad to nozags. Kad latvietis tomēr sadūšojas un izstāsta par savu ideju, tad nekā tāda tur nav. Tieši tāpēc visi uzņēmumi, kas pie mums ir radušies, ir radušies tepat iekšienē. Mēs nepraktizējam ideju ņemšanu no ārpuses, jo ideju pietiek – nepietiek laika un resursu to realizēšanai.

Pāris gadus atpakaļ mums bija tāds projekts “Draugiem investīcijas”, bet tas nebija veiksmīgs projekts. Vai nu cilvēki atnāca ar kaut ko galīgi garām, vai arī atnāca un teica, ka mums nestāstīs, jo mēs nozagsim, vai arī iedodiet man simts tūkstošus un viss būs kārtībā – respektīvi, nebija nopietnības pieskaņas tam visam. Un galu galā, ja cilvēkam tiešām ir laba ideja un viņš ir spējīgs to realizēt, viņš pats atradīs programmētājus, dizainerus un padomu.

Kas ir tās īpašības, kas atšķir cilvēkus, kuriem izdodas attīstīt ideju no cilvēkiem, kuri tikai mēģina un ideja pazūd?

Foto: kasjauns.lv

Foto: kasjauns.lv

Mums arī bija tāds gadījums, kad atnāca studentu grupa un lūdza, lai es izstāstu, kā mēs veidojam inovācijas. Viņi droši vien cerēja, ka es izstāstīšu kādu formulu, bet nekā tamlīdzīga nav. Šeit grupā mēs radām vidi, kas būtu brīvi radoša, nepiespiesta. Ja cilvēks tiek ielikts rāmī, viņš nekad nebūs radošs. Tu nevari sasaukt darbiniekus un pateikt, ka līdz otrdienai katram jābūt pa idejai. Kaut ko jau viņi uzražos, bet šī ideja būs bezjēdzīga, jo tiks radīta piespiedu kārtā. Tā kā, manuprāt, tas pirmais nosacījums ir tas, ka jebkurš cilvēks ir radošs, ja viņam ir brīva vide. Protams, svarīgi ir arī tas, kādi cilvēki ir tev apkārt, lai tu nebaidies savu ideju pateikt, ka tevi uzklausa un tu atrodi domubiedrus. Katrā cilvēkā ir kaut kas radošs.

Bet, kas attiecas uz idejām, ja tev rodas kāda ideja, noteikti vajag ierakstīt Google, vai kaut kas tāds jau sen nav, jo bieži vien idejas rodas vairākiem cilvēkiem vienlaikus, bet var arī gadīties, ka tu to ideju esi noskatījies no kāda, bet neesi pamanījis.

Desmit gadi DRAUGIEM.LV. Kā Jums liekas, vai pēc desmit gadiem joprojām būs šis portāls?

Internetā neviens neņemas apgalvot, kas būs pēc pieciem gadiem, kur nu vēl pēc desmit. Desmit gadi internetā ir ārkārtīgi daudz. Patiesībā ir tikai trīs versijas: būs tāds pats draugiem, būs draugiem pilnīgi savādāks, vai arī nebūs vispār. Nevar zināt, vai būs sociālie mēdiji vai nebūs, jo viss strauji attīstās. Tagad lielākais tīkls ir Facebook, varbūt nākotnē tas būs Google, bet varbūt cilvēki vispār vairs negribēs draudzēties – to nevar zināt. Skaidrs, ka kaut kāds komunikācijas kanāls būs – vai tas būs kā portāls, vai apvienosies, kā tagad apvienojas WhatsApp ar Skype vai Facebook. Kad parādījās kino, teica, ka teātru vairs nebūs, kad parādījās televīzija teica, ka kino likvidēsies. Cik gadus jau runā, ka drukātā prese vairs neiznāks, bet tagad Latvijā žurnāliem ir uzplaukums. Tāpēc prognozēt negribētos, jo negribētos būt to vietā, kuri pirms piecdesmit gadiem teica, ka kino vairs nebūs. Kino joprojām ir, tikai tas ir attīstījies.

Foto: eprasmes.lv

Foto: eprasmes.lv

Jūs pirms tam esat minējis, ka DRAUGIEM.LV GRUPA katru mēnesi rada vismaz vienu jaunu darba vietu. Kā jums šeit var tik ātri rasties jaunas darba vietas?

Draugos tiek paplašinātas dažādas funkcijas. Reklāmas daļai vajag cilvēkus, vienam projektu vadītājam ir tik daudz darba, ka vajag otru projekta vadītāju, lai varētu attīstīties. Darīt ir ko. Tādā ziņā mums vienmēr, ja tā var teikt,  trūkst darba roku. Mēs varētu izdarīt daudz vairāk un ātrāk, ja būtu cilvēki. Varētu jau visus noslogot, lai strādā uz četrpadsmit stundām dienā, bet mēs to nepraktizējam, jo strādāt astoņas stundas dienā ir produktīvāk. Protams, ir kaut kādi ekstrēmi gadījumi, kad vajag strādāt vakaros un brīvdienās, bet ne jau regulāri.

Kādā no intervijām Jūs minējāt, ka jums ir laimīgi darbinieki. Kā to var zināt?

Es teikšu tieši un bez aplinkiem. Vislabākais tests ir iedzert kopā ar kolēģiem. Tad cilvēki paliek vaļīgāki un visi dzelkšņi iznāk ārā. Cik es esmu dzēris ar saviem kolēģiem kopā, neko tādu neesmu manījis. Es, protams, nesaku, ka visi ir simtprocentīgi apmierināti ar savu darbu – kādam varbūt gribas kaut ko vairāk vai mazāk, kādam ir svarīgs tieši amata nosaukums nevis tas, ko viņš dara. Mēs cenšamies darīt visu, lai mūsu darbinieki ir laimīgi tāpēc, ka nelaimīgs cilvēks nav nekāds labais darbinieks, viņš nevar labi strādāt. Piemēram, ēdināšana un sporta nodarbības, ko mēs apmaksājam ir tāpēc, lai darba laikā cilvēks domātu tikai par darbu. Svarīgākā ir attieksme, ka pret darbinieku attiecas kā pret līdzvērtīgu nevis kā pret zemāku. Svarīgi ir arī darbiniekam uzticēties, ļaut viņam būt patstāvīgam. Šāda attieksme darbinieku padara ja ne gluži laimīgu, tad vismaz apmierinātu.

Tagad pastāv tik ļoti daudz veidu, kā vērtē darbiniekus – viņu kompetenci, to, cik viņi ir laimīgi vai nelaimīgi. Vai jūs esat izmantojuši kaut ko no personāla uzņēmuma ārpakalpojumiem, kuri atnāk, izvērtē un izveido statistiku?

Foto: diena.lv

Foto: diena.lv

Nē, mēs ārpakalpojumus neesam ņēmuši, bet mūsu personāla vadītāji sadarbībā ar darbinieku tiešo vadītāju divreiz gadā veic darbinieku vērtēšanu. Darbinieks pats uzstāda sev mērķus nākamajam pusgadam un pēc šī pusgada stāda jaunus mērķus un novērtē, vai ir sasniegti iepriekšējie. Tiek arī veiktas apjomīgas darbinieku aptaujas, kurās darbiniekam lūdz atbildēt uz vairākiem jautājumiem, lai novērtētu viņa prioritātes. Bet darbinieku novērtējuma sarunās reizi pusgadā ar katru darbinieku izrunā visu, pavadot ar viņu vismaz stundu. Tiek izrunāts tas, kā darbinieks jūtas uzņēmumā, kā viņam veicas. Piemēram, tev varbūt ir jāstrādā ar cilvēkiem, ar kuriem tu nekādi nevari sastrādāties. Tev viss uzņēmumā patīk, bet neizdodas sastrādāties. Mēs pašu spēkiem veicam šo izvērtēšanu. Bieži vien, kad meklējam darbiniekus, mums viņus iesaka cilvēki. Es pats personīgi esmu ieteicis vairākus cilvēkus, kas tika pieņemti darbā, bet daudzi ir arī paši pieteikušies.

Vai jūs DRAUGIEM.LV GRUPU uzskatiet par veiksmīgu?

Jā, noteikti. Visi uzņēmumi strādā ar peļņu, atmosfēra grupā ir forša, un mēs atbilstam pašu noteiktajām vērtībām. Katram ir dota iespēja attīstīt kaut ko savu. Cipari un fakti rāda, ka apgrozījums ir, peļņa ir, nodokļi ir nomaksāti.

Foto: db.lv

Foto: db.lv

Es esmu dzirdējusi viedokli, ka tajā brīdī, kad uzņēmums grib izsisties, viņam ir jābūt ar vienu kāju politikā, lai sekotu visam līdzi, jāskatās un jāizbīda sava ideja likumprojektos. Vai Jūs tam piekrītat?

Nē. Mums ir prasījuši viedokli. Es esmu vairākas reizes bijis uz Eiropas komisijas  diskusijām, kur viņi bīda datu aizsardzības likumus. Viņi pasauc vairākus no nozares, kur mēs izsakām savu viedokli. Līdz šim nav bijis tā, ka būtu jāceļ tracis par to, ka ir kaut kādi likumprojekti, kas mums varētu kaitēt. Ja mūs aicina, mēs ejam, bet mēs paši nekad neiesim līst politikā.

Kāda ir sajūta nodarboties ar biznesu Latvijā?

Ir forši, nav ne vainas. Protams, ka gribētos daudz ko savādāku. Bet mums ar birokrātiju ir jāsaskaras maz, jo mums nevajag būvatļaujas vai kaut ko tādu, kuru dēļ ir jāiet cauri šausmīgai birokrātijai.

Un ar autortiesībām?

Ar autortiesībām ir. Mums ir mūzikas sadaļa, kur mēs maksājam autortiesības. Autori paši izvieto mūziku, lai sevi reklamētu, bet autortiesību organizācija uzskata, ka mēs milzīgi pelnām. Mēs esam vienojušies, ka mēs maksājam summas par noklausītajām dziesmām. Mēs respektējam autortiesības un neuzskatām, ka kādam kaut kas pienākas par brīvu. Ja kāds kaut ko ir radījis, viņam ir par to jāsaņem atlīdzība. Droši vien, ka pastarpināti mēs ciešam no tā, ka autortiesības ir jāmaksā par datu nesējiem. Ir tāds likums, ka par flash atmiņu vai cieto disku ir jāsamaksā autortiesības, jo potenciāli tur var būt mūzika, lai gan grāmatvedības firmai tur droši vien glabājas grāmatvedības dati, un tomēr viņiem ir jāmaksā autortiesību nodokli. Tas ietekmē visu industriju kopumā. Bet es domāju, ka nav tik traki.

Skatoties uz to kā attīstās Latvija un kas notiek Latvijā, ko Jūs novēlētu nākotnē Latvijai un latviešiem?

Nevajag baidīties no tā, ka daudzi ir aizbraukuši, tikai vajag saglabāt saikni. Daudz vairāk uzdrīkstēties!

Skaidrs, ka mēs nekad nebūsim ražotāju lielvalsts, bet mēs varam spīdēt ar zināšanām, un vienas no tām ir IT zināšanas. Datortehnika ir lēta un paliek arvien lētāka. Tas neprasa nekādus ieguldījumus, kaut vai nodarboties ar IT lietām un domāt globāli, nedomāt tikai, ka es uztaisīšu vienu interneta lapu Latvijai un nopelnīšu simtnieku. Domāt globāli, ko vajag pasaulei. Ask.fm, kurš ir, ja nemaldos sestais lielākais sociālais medijs pasaulē tepat Rīgā, Odnaklastniki otrais lielākais Krievijas sociālais medijs, tas  pats draugiem.lv, protams, mazā apmērā, bet līderis Eiropā. Tā kā to veiksmes stāstu ir daudz.

Es saprotu, ka cilvēkiem, it īpaši tiem, kas ir aizbraukuši, droši vien ir aizvainojums, jo viņš savā pilsētā vai pagastā ir mēģinājis kaut ko darīt un ir ticis ar nicīgu attieksmi atstumts vai gaidījis atļaujas mēnešiem, kamēr Īrijā viņš mēneša laikā atver savu veikaliņu, bet es novēlu visiem saprast, ka valsts pārvalde nav nekādi viduslaiki, bet viņi ir tie, kuriem cilvēki nodokļos maksā naudu. Valsts pārvaldes cilvēkam ir jāsaprot, ka tikai tad viņš dzīvos labāk, ja uzņēmējs dzīvos labāk, jo valsts jau pati naudu neražo un uzņēmējam vajag saprast, ka vajag darīt. Protams, kas ir ļoti pozitīvi šajā interneta un sociālo mēdiju laikmetā – nevajag baidīties runāt! Mēs varam runāt! Mēs to, Paldies Dievam, varam darīt.

FaceBook Twitter