Alise Trautmane “NARCISS”

Publikācijas datums: 19.augusts, 2013.gads

Intervija ar Alisi Trautmani – dizaineri, zīmola NARCISS radītāju un īpašnieci.

“..vienmēr jāatceras, ka tā ir komanda, kas ir pirmkārt – cilvēki un tavi darbinieki. Tas ir tas cilvēciskais faktors, ko nevajag aizmirst, neskatoties uz kļūdām, ko mēs katrs varam pieļaut ar stresu, ikdienas ritmu.”

Pirms mazliet vairāk kā mēneša NARCISS vēra vaļā savas durvis Berga Bazārā. Telpa veikaliņam nav liela, bet mājīga un pilna ar skaistiem un elegantiem  tērpiem. Turklāt, ir iespēja arī atnākt un, dzerot tēju, ieskatīties modes žurnālos no visas pasaules. Veikala otrajā stāvā ir šūšanas darbnīca, tāpēc var ik pa laikam dzirdēt skaņas, kas liecina par rosīgumu. Alise pati mani sagaida veikalā, kā īsta saimniece, un tā nu es tikusi pie kafijas tases varu sākt viņu iztaujāt par dzīvi, modi un biznesu.

Vai Tev mugurā ir Tevis radīts tērps?

Jā. Liela daļa, vismaz 80% manas garderobes sastāv no maniem tērpiem. Pirmkārt, man pašai patīk tas, ko es radu, otrkārt, pati uz sevis visu izmēģinu. Mēs gan iegādājamies labu audumu, šujam, prezentējam uz modeles, bet mani arī interesē, kā šis tērps sēž uz auguma, kā mazgājas. Mēs ne reizi vien esam uzsvēruši to, ka mūsu izstrādājumi domāti ne vienai sezonai vien, tāpēc ceram, ka būs iespēja tos vilkt un priecāties par tiem ilgtermiņā. Labākais pārbaudītājs esi tu pats.

Autors: Karina Zu
Avots: Place2Go 2013

Vai ir bijuši tērpi, kas pēc pavalkāšanas nepatīk?

Protams, ka ir, bet ne visi iemesli ir objektīvi. Pašai varbūt šķiet, ka tērps ir par melnu vai arī, piemēram, man patīk mīkstāks audums. Ir bijuši arī gadījumi, kad es saprotu, ka labāk izvēlēties citu auduma ražotāju, jo, lai gan cena ir augsta un ražotājs sola labu kvalitāti, manuprāt, par šo cenu var atrast arī kaut ko labāku. Es pati izvēlos tērpus impulsīvi, jo ir iespēja tos izvēlēties, bet ne visu velku katru dienu.

Intervijā es lasīju, ka Tu biji izmēģinājusi gan ražotājus Latvijā, gan Ķīnā un tikai pēc tam aizgāji studēt modes biznesu. Kāpēc tajā ieguldīji tik daudz resursu, nebija vienkāršāk nomainīt nozari, kurā izveidot uzņēmumu?

Būtībā šim jautājumam ir vairāki aspekti. Mēs mēģinājām atrast ražotājus nevis dizaina izstrādātājus. Ideja bija radīt zīmolu ar pievienoto vērtību, ar kuru tiek radīts augstvērtīgs dizains, un mēs tā realizācijai atrodam kvalitatīvus, bet ekonomiski izdevīgus ražotājus. Līdz ar to radījām zīmolu, kuram ir kvalitāte un dizains, kas atbilstu modes dizaina pirmajām līnijām, bet cena atbilstu otrajām līnijām. Lai to izdarītu bija jāliek uzsvars uz augstvērtīgu dizainu, uz labiem materiāliem, uz luksus apstrādi, bet tajā pašā laikā bija jāatrod ražotājs, kas ražo par ļoti pievilcīgu cenu. Tā bija pamata ideja, kā mēs varētu iekarot savu nišu.

Sākotnēji bija doma ražot Latvijā, jo Latvijā ir bagāta tekstila apstrādes nozares vēsture un daudz lielisku šuvēju, tekstila apstrādes uzņēmumu. Pēc kāda laika es sapratu, ka šūšanas izmaksas nebija nemaz tik lētas. Tieši tāpēc man radās doma pamēģināt Ķīnā. Es sapratu, ka tur atkal ir savas problēmas. Pēc viena parauga atnāca atpakaļ 10 dažādas blūzes. Bija vēl dažādi aspekti – ražotāju pieprasītie pasūtījuma minimumi, ko neviens jauns zīmols nav spējīgs piedāvāt, jo viņus interesē sākot no tūkstotis gabali vienas blūzes modeļa. Līdz ar to Ķīna bija tikai kā eksperiments un tirgus izzināšana, kas neprasīja pārāk lielus ieguldījumus. Ja tev ir desmit paraugi, ko izstrādā desmit rūpnīcas, tā ir sava veida skola.

Par to, kāpēc vispār mode, tas atkal ir vesels stāsts.

NARCISS rudens/ziemas kolekcija 2013

Lasot ar Tevi intervijas, es sapratu, ka Tev jau no bērnības ir patikusi gleznošana. Bet jautājums ir  – kāpēc pēc tam, kad ir tik grūti, Tu tik un tā  saņēmies, aizgāji studēt un ieguldīji tajā vēl papildus līdzekļus?

Bez zināšanām un saprašanas attiecīgā sfērā pārvaldīt uzņēmumu nav iespējams! Tāpēc es arī aizgāju studēt modes dizainu un mārketingu. Man bija arī svarīgi tas, ka  es spēju uzkonstruēt un uzšūt kleitu pati. Es to arī izdarīju, un tagad ir cilvēki, kas to dara daudz labāk, taču man bija svarīgi izzināt šo procesu pilnībā. Man bija liela pieredze starptautiskā biznesā un pārdošanā, bet tieši modes dizainā man pieredzes nebija. Sākumā man bija doma, ka es noalgošu pieredzējušu dizaineru, bet tā ir ļoti subjektīva sfēra un sapratu, ka dizaina izstrāde vismaz pagaidām ir pilnībā mans pienākums zīmolā NARCISS.

Kas bija Tavi biznesa “vaļi”, uz kuriem sāki visu balstīt, kad atbrauci atpakaļ  ar jau izglītību un ar ideju?

Protams, ka pirmkārt, ir jābūt finansiālam iekrājumam. Jebkuram jaunam uzņēmumam ir jāsaprot, ka ir liela iespējamība, ka ar tiem kādā mirklī nepietiks. Manuprāt, tieši tas ir viens no pamata iemesliem, kāpēc daudzi jaunie uzņēmumi neiztur pirmos gadus, kad nepieciešamās investīcijas un izmaksas izrādās  lielākas nekā paredzēts.

Otrkārt, ir jābūt konkurēt spējošam produktam. Mums ir svarīgi, lai mēs piedāvātu pievilcīgu cenu produktam, kas parasti ir daudz dārgāks, proti, kā jau minēju, mēs pārdodam modes dizaineru pirmās līnijas kvalitātes izstrādājumus par cenu, kas parasti ir otrajām līnijām. Arī audumus mēs izvēlamies atbilstoši pirmajām līnijām. Būtībā šo pāris gadu laikā ir atrasti ražotāji Latvijā, kas tiešām spēj nodrošināt gan kvalitāti, gan cenu, tāpēc kvalitātes un cenas attiecība ir pievilcīga,  un varam zem vārda kvalitāte parakstīties.

NARCISS rudens/ziemas kolekcija 2013

Vai Tu pati radi dizainu visiem tērpiem?

Jā, tagad jā.

Kur Tu smelies iedvesmu?

Šo jautājumu man uzdod vienmēr. Būtībā atbilde ir banāla, bet viena iedvesmas avota nav. Iedvesma ir tikai daļa no kolekcijas tapšanas. Svarīgi ir arī tādi procesi kā iepriekšējo kolekciju pārdošanas analīze, arī tendenču aģentūru analīze un prognozes nākamajām sezonām. Katrai kolekcijai ir tēma, un jo tā konkrētāka, jo  vieglāk strādāt.. Manuprāt, iedvesma kā tāda, tas nav tikai kreatīvs process. Arī žurnālistam, kam jāraksta raksts, pamatā ir darbs, izpēte, aprunāšanās ar cilvēkiem, apdomāšana. Nevaram atļauties pateikt, ka nav iedvesmas. Ja nav iedvesmas, tad sēdi tikmēr pie baltas lapas, kamēr tā parādīsies.

Cik es noprotu, 2012. bija gads, kad zīmolu „NARCISS” akceptēja Parīzes modes nedēļā.

2012.gadā mēs tikām pieņemti vienā no atzītākajām modes izstādēm Parīzē, kura ir viena no populārākajām, apmeklētākajām un  kvalitatīvākajām. Pirms tam mēs pieteicāmies uz to vairākas sezonas, un viņi mūs nepieņēma. Varbūt tā bija sagadīšanās, bet mūs pieņēma tajā  sezonā, kad mēs pieteicāmies kā Londonā bāzēts zīmols. Pa šiem gadiem esam sapratuši, ka, lai cik tas būtu skumji, bet Latvija nepievieno vērtību pret-a-porter modes zīmolam. Jāatzīst, ka Latvijas vārds reizēm atstāj pat negatīvu ietekmi šajā industrijā, tāpēc gan Krievijā, gan Itālijā esam saņēmuši ieteikumus rakstīt, ka esam no Londonas. Mēs nevienam nemelojam, nesakām, ka esam briti, bet, gan tikai to, ka mums ir PR aģentūra un uzņēmums Londonā.

Ja es pareizi sapratu, Tavs bizness sākās caur Krievijas tirgu?

Jā, pirmās kolekcijas mēs rādījām Krievijas modes nedēļas laikā, bet tos iepircējus, kurus mēs satikām un kas izdarīja pirmos pasūtījumus NARCISS kolekcijām, satikām caur Parīzes modes nedēļas izstādēm. Tagad esam atraduši sadarbības partneri- showroom, kas mūs pārstāv Maskavā un veic pārdošanu. Viņi strādā ar itāļu un spāņu zīmoliem jau vairāk kā 15 gadus, tāpēc mēs esam nodevuši izplatīšanu un pārdošanu viņu rokās. Pirmā sezona nebija pārlieku veiksmīga, bet jāņem vērā, ka ir vajadzīgs laiks, lai iepazīstinātu klientus ar jaunu zīmolu. Pašiem ir diezgan pagrūti ieiet Krievijas tirgū, jo tur ir sava specifika, komunikācija, problēmas ar norēķiniem, atmuitošana utt. Ja Selfridges  Londonā iepircēju es sazvanīšu ar piekto reizi, kam seko NARCISS jaunākās kolekcijas kataloga nosūtīšana, potenciālā tikšanās un kolekcijas prezentēšana klātienē, tad Krievijā pat nav iespējams pašam sazvanīt iepircējus, ja nav personīgo kontaktu. Tad, kad mēs divas vai trīs reizes piedalījāmies Krievijas modes nedēļā, tie veikali, kuri mums tiešām bija svarīgi, pateica, ka šādus pasākumus viņi neapmeklē. Viņi izvēlas kolekcijas Parīzes vai Milānas modes nedēļās. Mēs paliekam pie tā, ka mēs rādām kolekcijas Parīzē un Krievijā strādājam caur showroom. Manuprāt, Krievijas tirgus bieži tiek pārvērtēts un tiek uzskatīts, ka tas ir interesants un ar milzīgu potenciālu. Tas, ka Krievijas  tirgus ir augošs, dinamisks, tas, ka lielākajās pilsētās ir iedzīvotāji, kam ir augsta maksātspēja, ir pareizi, bet ir vēl daudz aspekti, kas jāņem vērā, lai veiksmīgi tajā sāktu strādāt.

Pirms tam Tu strādāji korporatīvajā biznesā. Ar ko šī pasaule atšķiras no modes un dizaina pasaules?

Protams, ka vispirms jau ar produktu. Produkts ievieš savas korekcijas un tā virzīšana, protams, ir citādāka. Mūs neviens negaida Eiropā ar atplestām rokām, tāpēc ir jāgrūstās ar elkoņiem, lai iekarotu savu vietu. Ar ražošanu mēs galā tiekam, arī ar mārketingu un PR mums nodarbojas aģentūra Londonā, bet tieši produkta pārdošana un virzīšana ir ļoti grūta, jo pret-a-porter modes niša  ir ļoti piesātināta, un ir daudz labu spēlētāju. Ja es to zinātu pirms tam, es vēl ļoti rūpīgi padomātu, bet tagad atpakaļ ceļa vairs nav.

NARCISS rudens/ziemas kolekcija 2013

Ko Tu redzi pēc pieciem gadiem?

Ir ļoti grūti atbildēt. Dzīve pati veic savas korekcijas. Lielais mērķis, protams, ir kļūt par zīmolu, kura produkts ir pieejams labākajos modes veikalos Eiropā, tuvējos austrumos, ASV, Krievijā. Mērķis ir arī tas, ka mēs ražojam nevis divdesmit blūzītes, bet tūkstošos, kad apjomi jau patiešām ir nopietni. Tad tā ir nopietna uzņēmējdarbība.

Cik ilgi NARCISS pastāv?

Kopš 2009. gada.

Tad jau tiešām jauniņš. Četri gadi, tas ir salīdzinoši maz.

Grūti saprast, ar ko salīdzināt. Ir dizaineri, kā piemēram Marc Jacobs, kas cīnījās divdesmit piecus gadus, lai viņu ievērotu, bet ir tādi, kā piemēram Alexander Wang, kas jau pēc pirmās sezonas ir Amerikas žurnālu mīluļi. Katram tas ceļš ir citādāks. Svarīgi ir arī baudīt pašu ceļu, ne tikai mērķi. To mēs cenšamies darīt, atzīmējot arī mazās uzvaras un par tām priecājoties.

Kā Tu nosvini mazās uzvaras?

Dažādi. Gan ar kolektīvu aizejam piknikā, gan uztaisām svētku vakariņas. Protams, ir jāatzīmē, ka viens pats zīmolu izveidot un attīstīt nevar. Līdz ar to ir vienmēr jāatceras, ka veidotāji ir tava komanda. Tas ir cilvēciskais faktors, ko nevajag aizmirst, neskatoties uz kļūdām, ko mēs katrs varam pieļaut ar stresu, ikdienas ritmu.

Tu minēji, ka gribi, lai Tavus tērpus varētu valkāt vairākas sezona. Kā Tu panāc to, lai produkts būtu moderns vairākas sezonas?

Cilvēks var būt stilīgs, bet var būt modīgs. Lai būtu stilīgam, nebūt nav vajadzīgi tik lieli līdzekļi, jo ir iespējams jau garderobē esošās lietas savienot ar dažām jaunām lietām, ko iegādājas katru sezonu un, kam nav jābūt dārgām. Lai būtu modīgs, ir jāseko līdzi modei un jāiegādājas, kaut ko no jaunajām kolekcijām, tā saucamajām IT somām, kurpēm utt. Lai būtu stilīgam, tev tas nav jādara. NARCISS kolekcijās nav šokējošu lietu, ar kurām mēs vēlamies pārsteigt vai pievērst uzmanību. Ļoti daudz no kolekcijas lietām ir vienkrāsainas, elegantas, pat klasiskas, bet ar interesantām detaļām, kas tik ātri neapniks. Melnais ziemā vienmēr ir, un vasarā baltais vienmēr ir. Žaketes un kleitas droši var valkāt ne vienu sezonu vien.

NARCISS rudens/ziemas kolekcija 2013

Ja tagad Tu varētu atgriezties četrus gadus atpakaļ, vai sāktu visu vēlreiz, zinot visas grūtības, kam esi izgājusi cauri?

Jā, sāktu. Protams, ja es to visu zinātu, es būtu gudrāka un būtu daudz vieglāk. Neviena biznesa grāmata neuzrakstīs, kā tas tiešām ir. Tās var lasīt, vajag lasīt un uzzināt, bet kā tas notiks tieši ar tevi, tas, protams, tev jāizbauda uz savas ādas, jo bez kļūdām nu nekādi nevar. Strādājot korporatīvajā pasaulē algotu darbu man pēc kāda noteikta laika zuda interese, lai cik labs darba devējs un atbildīgs amats. Šeit man interese nav zudusi ne uz brīdi, lai cik arī būtu grūti, visu laiku ir interesanti.

Kas vēl ir tas pozitīvais tajā, ka Tev ir savs uzņēmums un sava attīstība?

Ja tu sāc kaut ko savu, ir ļoti svarīgi, lai tas patiktu, lai tu par to stāvi un krīti, jo nav tādas starpības kā darbs un brīvais laiks. Varbūt tas ir pluss, varbūt mīnuss, bet tu pastāvīgi esi visā tajā iekšā. Tas nav tā, kā iet sestdienā strādāt pie sava darba devēja, jo  viņš ir tev licis to darīt.  Tas ir tavs uzņēmums un tu zini, kāpēc tu to dari. Ir svarīgi, lai tu par to iededzies, citādi nav vērts. Lai cik izdevīgi būtu pārdot flīzes, es nezinu, vai es par to aizdegtos, vai es izturētu šos četrus gadus. To, ko es daru, es varu izturēt tikai tāpēc, ka tas mani aizrauj. Pirms sāk uzņēmējdarbību, ir jāpadomā, vai tiešām tā sfēra ir tev tuva, vai tas tevi interesē un, vai tu tajā saskati jēgu.

Kā Londona pieņem NARCISS dizainu?

Lai arī mēs tur strādājam jau ne pirmo sezonu, nav tā, ka viņiem pietrūktu modes zīmolu un dizaineru. Tur tiešām ir jāpierāda, ka viņiem vajag mūs. Jo uzstājīgāk un neatlaidīgāk klauvējam pie iepircēju durvīm, jo lielāka iespējamība, ka viņi mūs sadzirdēs. Lai radītu veiksmīgu pret-a-porter modes zīmolu, ir vajadzīgi vai nu  milzīgi līdzekļi, vai arī ilgs, neatlaidīgs darbs. Mūsu gadījumā tas ir laiks un darbs, jo mums nav tādu līdzekļu, ko ieguldīt reklāmas kampaņās vai skatēs Londonā un Parīzē, tādējādi acumirklī sev pievēršot lielāko modes žurnālistu un veikalu uzmanību. Reizēm, pētot Londonas  dizaineru veikalos izstrādājumu apstrādi, redzu, ka vīlēs irst ārā jau veikalā. Kā  šādā veikalā var būt tādas kvalitātes apģērbs par nebūt ne mazu cenu? Bet viņiem ir vārds, un tas ir būtiskākais. Ne jau visi tā iet un pēta apstrādi, audumu sastāvu, oderes, jo ir klienti, kam ir vienkārši svarīgi nopirkt šī zīmola drēbes, un tādējādi kļūt par mazu daļiņu no šī zīmola PR stāsta.

Nesen redzēju tavu interviju kādā angļu žurnālā par modi. Tā taču arī ir reklāma.

Protams. Bez  mūsu Londonas PR aģentūras nav iespējams attīstīties un veiksmīgi virzīt NARCISS produktu. Bet, lai cik milzīgu darbu arī mūsu PR aģentūra veiktu, lomu spēlē arī faktors, ka mēs modes žurnālos neesam reklāmas devēji, tāpēc arī saprotam, ka katru mēnesi mūsu izstrādājumi nerotās glancēto žurnālu lapas. PR mārketings ir ļoti interesants. Bez tā nevar, ne velti modes zīmoli tērē no divdesmit pieci līdz pat piecdesmit procentus budžeta tikai reklāmai un PR. Modes zīmola imidžs ir ļoti svarīgs. Mēs varam rakstīt par  kvalitāti, par audumiem, par to, cik mēs esam īpaši, bet svarīgs ir vizuālais iespaids. Var radīt burvīgāko kleitu, vienkārši šedevru, bet, ja par to neuzzinās pareizā veidā, ja tas nebūs ietīts pievilcīgā, vilinošā mārketinga iepakojumā, tad tas arī paliks tikai kā šedevrs modes dizainera studijā.

NARCISS rudens/ziemas kolekcija 2013

Ko Tu ieteiktu cilvēkam, kas Latvijā grib uzsākt savu biznesu? Kas, Tavuprāt, var veicināt izdošanos un, kas būtu noteikti jāņem vērā?

Manuprāt, ir faktori, kas neatšķiras no citām valstīm, piemēram, tas, ka es gribu izdomāt kaut ko tādu, ko neviens cits nav iedomājies. Svarīga ir biznesa ideja, bez šaubām, bet daudz svarīgāka ir šīs idejas izpilde. Ir labi, ja izdodas izdomāt kaut ko jaunu, bet, manuprāt, izpilde ir daudz, daudz svarīgāka. Ir, protams, jāņem vērā, ka Latvijā tirgus ir tik liels, cik tas ir, un to neviens uzņēmējs nevar izmainīt. Nav nekāds noslēpums, ka sevi ir vieglāk pierādīt savā mājas tirgū. Arī mums, protams, ir vieglāk gūt atzinību šeit pat Latvijā nekā ārpus tās. Lai izaugtu, lai kļūtu par starptautisku uzņēmumu, protams, ir jāorientējas uz eksportu, bet nevajag aizmirst arī par mūsu tirgu, lai cik arī tas būtu mazs. Šeit ar daudz mazākiem līdzekļiem jūs varat sasniegt atzinību, kas var jums palīdzēt spert pirmo soli ārpus Latvijas.

Mēs sākām ar Krieviju un pēc tam uzzinājām, ka arī Latvijā mūs sāk iecienīt un par mums interesēties, kas mūs ļoti, ļoti priecē. Protams, ar to nekad nepietiks, lai mēs kļūtu par starptautisku zīmolu, tomēr nevajag ignorēt vietējo patērētāju. Es esmu runājusi arī ar dizaineriem no Ukrainas un Krievijas. Arī viņiem ir daudz vieglāk iegūt atzinību savos tirgos. Protams, tie ir citi tirgi, cita maksātspēja, viņiem tāpēc ir iespēja piedalīties modes izstādēs Milānā, Parīzē un Londonā, bet nevajag noniecināt savu tirgu. Tas, ka Latvijas modes zīmols tika atzīts par GADA MODES ZĪMOLU divas reizes pēc kārtas, dod lielu motivāciju. Tu saproti, ka tevi novērtē un esi vajadzīgs. Jo būtībā saņemot tūkstošiem “nē”, vienā mirklī rodas doma, ka nav vērts to darīt, jo nevienam to nevajag. Tomēr ir jāsaprot, ka tas ir normāli.

Kāda ir situācija Latvijā ar apģērbu dizainu? Vai tā ir ļoti aizņemta niša?

Modi es uztveru kā biznesu. Man ir tāda sajūta, ka Latvijā tas ir kaut kur starp mākslu un amatniecību. Tā, manuprāt, ir nepamatoti neatzīta niša. Anglijā, Spānijā, Itālijā lielu daļu no iekšzemes kopprodukta sastāda tekstila izstrādājumu ražošana. Mēs, kam vēsturiski ir šī profesija, ir speciālisti, ir iekārtas un rūpnīcas, mēs fokusējamies uz to, lai apkalpotu ārzemju pasūtītājus, ražojot izstrādājumus ar zemu pievienoto vērtību, saņemot par to kapeikas.

Kad mēs sākām veidot modes zīmolu NARCISS bija doma veidot zīmolu, kas rūpnieciski ražotu modes izstrādājums ar augstu pievienoto vērtību.. Es uzskatu, ka tas ir iespējams un, ka uz to vajadzētu iet. Man šķiet, ka Latvijā ir dizaineri, kuri rada ļoti konkurētspējīgas, veiksmīgas kolekcijas, bet, lai katru sezonu mēs katrs par sevi brauktu uz  starptautiskām modes izstādēm, ir vajadzīgi lieli finansiāli līdzekļi  un noteikti noderētu valsts atbalsts. Mums nav asociācijas, kas pētu apvienot modes dizainerus un būtu ieinteresēta attīstīt šo nišu, aktīvi palīdzēt attīstīt to kā ekonomikas sektoru un tā eksportu. Nav ticības šai sfērai kā ekonomikas, biznesa sfērai. Pie mums tas joprojām tiek uztverts kā kaut kas nenopietns. Neviens dizaineris atsevišķi to nevar izmainīt. Ir vajadzīga stratēģija valstiskā līmenī. Mode neaprobežojas ar to , ka mākslinieks, dizaineris rada brīnišķīgu kleitu savā studijā. Tiem Latvijas dizaineriem, ar kuriem kopā mēs dodamies uz starptautiskajām modes izstādēm, ir pārdomātas kolekcijas, pārdošanas stratēģija, pievilcīga cenu politika un augstvērtīga kvalitāte. Latvijā problēma nav dizaineros, bet tajā, ka nav sapratnes par to, ka mode var kļūt par būtisku ekonomikas sastāvdaļu un ka tai ir vajadzīgs valsts finansiāls atbalsts eksporta veicināšanai

NARCISS rudens/ziemas kolekcija 2013.gads

Vai esi mēģinājusi pieteikties kādās programmās?

Jā, mēs  piedalāmies, bet nav atdeves no atsevišķiem pasākumiem un vienreizējas dalības modes izstādē.  . Tas ir jādara regulāri. Lai modes izstāde nestu rezultātus, ir jāpiedalās vismaz trīs sezonas.

Tev ir gadījies tā, ka atnāk klients, saka: “es gribu tādu tērpu, tādas krāsas, tādu audumu…” Un Tu saproti, ka tas būs briesmīgs tērps, bet klients vēlas. 

No privātpersonām mēs ļoti reti pieņemam pasūtījumus. Mēs piekrītam tikai izgatavot kāzu un vakara tērpus. Ar kāzu tērpiem man nav tā bijis, bet, protams, jāņem vērā klienta vēlmes.

 Ir jāmin, ka man ir ļoti liels gandarījums strādāt pie kāzu kleitām. Kad mēs izveidojam NARCISS kolekciju, sapakojam un aizsūtām to uz veikalu pārdošanai, mēs neko tālāk par to nezinām. Kāzu kleitas radīšanas procesā tu esi daļa no visa šī brīnišķīgā pasākuma, daļa no svētkiem. Pēc tam Tu saņem bildes un jūties priecīgs un īpaši gandarīts. Tu zini, kam Tu radi šo tērpu, un tas kļūst ļoti personīgi. Ir vairākas mērīšanas, uzlabojumi, un pēdējā tērpa laikošana ir ar šampānieti un draudzenēm. Tas ir pilnīgi citādāks darba stils nekā darbs ar NARCISS kolekcijām. Jauki, ka var to savienot. Tāpēc mēs neņemam šādus projektus ļoti daudz, lai saglabātu to īpašo sajūtu.

Paldies par interviju, un tad jau sarunāts, kad precēšos, savu kleitu šūšu pie Tevis!