[ARHĪVS] Zinātniece Laura Beķere par pētījumiem vēža ārstēšanā un mērķtiecību

Publikācijas datums: 2016.gada 18.oktobris

Šo trešdien otrā tikšanās  Jauniešu Akadēmijas „Pacelt Pasauli” projekta „Līderi Jauniešiem” ietvaros Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā. Savā pieredzē dalīsies zinātniece   Laura Beķere.

Ķīmijas zinātņu doktore Laura Beķere L`Oréal, UNESCO un LZA stipendiju saņēmusi pavisam nesen – 2015. gadā.

„Mācībās biju teicamniece, bet tas nenozīmē, ka visu “iekalu galvā”. Skolā mācīto centos saprast, un tas izrādījās vienkāršāk. Līdz ar to šķietami sarežģītos eksaktos priekšmetus apguvu viegli,” skolas laikus atceras zinātniece.

Jau studējot Latvijas Universitātē, Laura sāka strādāt Organiskās sintēzes institūtā. Studiju laikā un arī pēc tām viņa praktizējusies ārzemēs. Pēc vairākus gadus ilgiem pētījumiem prestižā Francijas universitātē Laura Beķere ir atgriezusies Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. „Šobrīd pētu jauna veida līdzekļus vēža ārstēšanai. Ar tiem vienlaikus var gan slimību ārstēt, gan arī sekot līdzi tās norisei. Šādus līdzekļus sauc par teranostiķiem, un tie ļauj saslimšanu izārstēt ātrāk,” skaidro pētniece. Pēdējās desmitgades laikā zinātnieki aktīvi meklē aizvien jaunas, netradicionālas iespējas dažādu slimību ārstēšanai un profilaksei. Teranostika ir šāds jauns ārstniecības paņēmiens, kas apvieno diagnostiku un terapiju. „Cilvēku organismā ķīmisko zāļu iedarbība paralēli vēlamajam efektam izraisa blaknes, kas negatīvi ietekmē pašsajūtu. Īpaši to novēro vēža slimību ārstēšanā. Mans uzdevums ir mazināt zāļu nevēlamo blakus iedarbību, lai pasargātu veselās šūnas un netraucētu to darbībai, bet pēc iespējas ātrāk izārstētu vēža saslimšanas.”

Taču ne visu dienu domas ir zinātnes plašumos. Mans lielais hobijs ir orhideju audzēšana. Orhideju audzētāji bieži smej, ka tā ir kā hroniska slimība, no kuras nemaz negribas izārstēties. Vienīgais ierobežojošais faktors – vieta uz palodzes dzīvoklī. Daļēji tas ir arī dzīves stils – katru rītu pieiet pie puķēm, paskatīties, papriecāties, kā tās aug un zied,” ar aizrautību stāsta zinātniece un turpina vaļasprieku uzskaitījumu. „Mēs daudz ceļojam ar ģimeni – vīru un astoņgadīgo meitiņu. Dzīvojot Francijā, katru nedēļas nogali pavadījām mazākos vai lielākos ceļojumos. Vēl arī ļoti patīk rušināties pa dārzu, kopā ar mammu plānot, ko stādīsim un audzēsim. Arī ļoti patīk dažādi rokdarbi – tamborēšana, adīšana, taču tam atliek maz laika. Adu galvenokārt meitiņai… Diemžēl, ļoti maz laika atliek teātra un operas apmeklēšanai.”