[ARHĪVS] Puiši, kurus aizrauj radīšanas brīnums
Publikācijas datums: 2016.gada 10.novembris
Piektā tikšanās projektā “Līderi Jauniešiem” norisinājās brīvā un humora pilnā gaisotnē, jo Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā viesojās savējie – absolventi – grupa “Carnival Youth”.
Fonā mūzika, atmosfēra viegla, bet sarunas nopietnas. Gan par to, kā tepat, 8.klasē satikušies, kā sākotnēji nodibinājuši trijotni Roberts, Emīls, Aleksis, bet ātri vien palūguši Edgaru palīgos, jo kā tad grupa bez kārtīga basģitārista. Tā tas vezums iekustināts un sācis velties. Iespējams, ka brīžiem par ātru, jo viss kopā – mācības, muzicēšana, nākotnes izvēles – ne vienmēr ar pirmo piegājienu tās pareizās.
Tagad jau aiz muguras daudzas koncerttūres un puiši apliecināja, ka braucienos cenšas pašizglītoties. Un piebilda, ka plāno mācīties arī augstskolā. Savukārt jauniešiem viņi ieteica šobrīd mācīties kārtīgi, jo tad, kad esi sapratis, kurā virzienā patiešām gribi iet, labās atzīmes un zināšanas palīdz iestāties kvalitatīvās skolās. Gan piebilstot, ka neviena augstskola nevar iedot tās zināšanas, ko mēs apgūstam, darot. Ja tikai protam būt pašdisciplinēti un tiecamies sasniegt mēŗķus. Daudzas lietas viņiem iemācījusi pieredze. Arī satiktie cilvēki, ar kuriem nācies strādāt dažādos projektos snieguši plašāku redzesloku un iespēju iepazīt citās nozarēs notiekošo. Viņi uzsvēra, ka mūziķu darbs vispār ir atkarīgs no ļoti daudzu citu cilvēku darbu kopuma un tas ir komandas veikums. Mūziķu darbs ir radīt un to viņi ar prieku dara, iedvesmojoties no visa, kas apkārt – apsnigušiem kokiem, sola, kaķiem, pa logu redzamiem jumtiem, satiktiem cilvēkiem…
Uz jautājumu – „Kas viņiem patīk labāk – pats mūzikas radīšanas process vai muzicēšana”, viņi atbildēja „ ka tomēr radīšanas brīnums ir aizraujošāks, bet viss jau ir saistīts”. Un nosaukt vienu mīļāko dziesmu nesteidzās, jo „visi bērni mīļi”.
Ne velti puišu izsludinātajā konkursā „Kas ir māksla?”, viena no jauniešu atbildēm bija: „Dzīve ir māksla, māksla ir dzīvot, un tas ir ļoti saistīts.”
Tāpat kā šajā tikšanās reizē, kad sarunu ar savām domām veidoja ne tikai Emīls, Edgars, Aleksis un Roberts, bet arī klātesošie jaunieši un skolotāji.
Atziņas pierakstīja – Linda Upleja