[ARHĪVS] Signes Znotiņas – Znotas atziņas un prakses iespējas Eiropas Parlamentā

Publikācijas datums: 28.aprīlis, 2016

Nereti vajag ļauties dzīves straumei, kur Tava pieredze, vērtības un principi būs airi vai enkuri

Tā tikšanās laikā Franču liceja jauniešiem sacīja Signe Znotiņa-Znota. Un to arī uzskatāmi parādīja caur savu darba pieredzes prizmu. Šī bija Jauniešu akadēmijas „PACELT PASAULI” projekta „Līderi jauniešiem” Eiropas tēmai veltītā tikšanās. Tā kā Signe ir Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā, viņai bija daudz interesanta stāstāmā gan par darbu Eiropas Parlamentā (EP), gan sava darba pieredzi kopumā.

Dažas atziņas no Signes teiktā:

Komunikācijas prasme ir noderīga jebkurā dzīves sfērā – ne tikai strādājot komunikācijas nozarē. No tā, kā pasniegsi savu ideju, atkarīgs, kā to uztvers citi un kā tā īstenosies. Arī Eiropas vai pasaules līmenī, neskatoties uz to, ka esam maza valsts (lai gan Signei nepatīk teikt, ka Latvija ir maza valsts), ir jāprot pastāvēt un aizstāvēt savas idejas. Tad iecerēto var realizēt. Un piemēru tam ir ne mazums. Arī mūsu valsts eiroparlamentārieši ir atbildīgie Eiropas Parlamenta ziņotāji vairākām nozīmīgām EP likumdošanas iniciatīvām. Un cik bieži Latvijas vārds nav izskanējis pateicoties uzņēmēju, sportistu u.c. sasniegumiem?

Ja darīsi to, ko patiesi gribi un kam tici, nereti ir sajūta, ka dzīve piespēlēs iespējas – protams, tās jāprot saskatīt un izmantot, to gan neviens cits Tavā vietā nedarīs.  Pati Signe vidusskolā izlolotu ieceri kļūt par ārsti un jau pēc iestāšanās augstskolā psiholoģijas budžeta grupā, tomēr nomainīja uz komunikācijas zinātni Rīgas Stradiņa universitātē, jo kāds dzīves gadījums lika saprast, ka tas padodas un sniedz gandarījumu. Signe nenožēlo, ka izvēlējusies darboties komunikācijas jomā, jo neskatoties uz tās dinamiskumu, intensitāti, biežām stresa un krīzes situācijām, tā sniedz gandarījumu un liek nepārtraukti turēt roku uz pulsa un attīstīties – attīstība komunikācijas  jomā notiek līdztekus dinamiskajai informācijas komunikācijas tehnoloģiju attīstībai un cilvēku paradumu maiņām.

Vienlaicīgi ļoti svarīgi ir saglabāt līdzsvaru – to Signe uzskata par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, jo savā būtībā pamatā ir ģimenes cilvēks. “Tētis man ir iemācījis, ka, lai kaut ko sasniegtu, ir ļoti daudz jāstrādā – dzīvē nekas nav par velti. Un mamma vienmēr atgādinājusi – nekad, lai vai tur kas, nezaudē cilvēcīgumu – tas ir svarīgākais.” “Tas man ir līdzsvara pamats, kas izvēlētajā profesijā ļoti noder,” tā Signe.

Pat ja esi no nosacīti mazas valsts viss ir atkarīgs no attieksmes un tā, cik esi gatavs ieguldīt darbā. Labs piemērs tam ir arī pašreiz jaunākais Eiropas Parlamenta deputāts –  28 gadus jaunais Anders Primdahl VISTISEN no Dānijas. Viņš jau no pusaudža gadiem ir iesaistījies politikas notikumos un šobrīd pietiekami redzami darbojas EP, neskatoties uz to, ka ir jaunākais un arī nāk no relatīvi mazas valsts. Par viņu ir izveidota īsfilma, kuru jauniešiem bija iespēja noskatīties un pēc tam diskutēt par redzēto.

Ņemot vērā Dānijas piemēru, ko nereti asociējam kā “laimīgāko cilvēku valsti”, Signe aicināja pašiem būt sabiedriski aktīviem un līdzdarboties, piemēram, dažādās jauniešu organizācijās u.c. Lai arī nereti nodomājam: “Ko tad es varu ietekmēt?” svarīgi apzināties, ka neviens cits Tavā vietā neies, viedokli nepaudīs un neaizstāvēs.  Visvieglāk ir pateikt: mēs esam maza valsts un neko nevaram ietekmēt. Daudz augstāk vērtēju attieksmi, kāda bija Signes deju pasniedzējai – tas nekas, ka nevaram vai negribam dzīvot citviet pasaulē, jo mēs taču varam visu skaisto un to, kas patīk, no pasaules atvest uz Latviju – dejas, zināšanas, prasmes u.c…

Signe arī iedrošināja  mēģināt cīnīties par EP piedāvātajām  prakses iespējām – mācību, absolventu, tulku, tulkotāju u.c. praksi. Bijušie praktikanti to atzinuši par iespēju gūt jaunas zināšanas un pamatīgu praktisko pieredzi.  Nenoliedzami, prakses laikā gūtās prasmes un izpratne var palīdzēt pavērt durvis darba tirgū. “Būs ļoti intensīvs darba ritms, nenormēts darba laiks, bet būs ļoti interesanti un noderīgi – tas būs tā vērts!” aicinot izmantot prakses iespējas, uzsvēra Signe.

Interesants bija Signes piedāvātais uzdevums –  sadalīties grupās, iejusties konkrētā krīzes situācijā un piedāvāt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu  – komunikācijas vēstījumus, mērķauditoriju, laiku un kanālus to sasniegšanai.  Signe atgādināja, ka stratēģiska un pārdomāta komunikācija visplašākajā nozīmē bieži vien daudzās profesijās ir galvenā atslēga, lai iecerētais izdotos, īpaši ilgtermiņā.

Atziņas pierakstīja: Linda Upleja