[ARHĪVS] Atziņas par nogurumu skolēniem no tikšanās ar Pēteri Urtānu

Publikācijas datums: 2.aprīlis, 2016

Mēs esam atbildīgi gan par nogurumu, gan panākumiem

Otrā Jauniešu akadēmijas „PACELT PASAULI” projekta „Līderi jauniešiem” tikšanās Rīgas Franču licejā ar Pēteri Urtānu norisinājās uzreiz pēc garajām brīvdienām. Un sākās ar Pētera jautājumu: „Kurš ir noguris?” Pacēlās roku mežs. Kāpēc tā?  Un diskusija par noguruma iemesliem, veidiem, kā ar to cīnīties, cik paši par to esam atbildīgi, varēja sākties.

Pēteris Urtāns ir „Riga Brain” smadzeņu treniņu centra dibinātājs un vadītājs, ergoterapeits, kurš praktizējis psihiatrijā. Ikdienas darbā viņš pētījis vairāk kā 3000 dažādus smadzeņu darbošanās ritmus – panākumus guvušiem sportistiem, māksliniekiem, zinātniekiem, vadītājiem… Katram tas ir unikāls, tāpat kā mēs ikviens. Pat  vienā nozarē līdzīgus panākumus guvušiem cilvēkiem prāta ritms ir ļoti dažāds. Uzmanība jāpievērš arī  sirds ritmam, jo tie ir savstarpēji nedalāmi. Ja nogurst mūsu sirds, nogurst arī prāts un mēs paši.

Neliels ieskats Pētera stāstītajā:

Kas rada nogurumu?

Slodze – fiziska un mentāla. Ja nav režīma, ķermenis nespēj atjaunoties.

Negatīvās emocijas un pozitīvo emociju trūkums.

Tiekšanās uz mērķi par katru cenu – iztukšojam sevi.

Neziņa un neskaidrība par darāmo.

Vide, kurā atrodamies un attiecības, ja tās ir negatīvas.

Sevis ieprogrammēšana – „es nevaru”. Darbu padarīsiet, bet tas prasīs krietni lielākas pūles.

Vēl viena tipiska cilvēku reakcija ir meklēt vainīgos ārpus sevis – arī noguruma gadījumā. Bet ir jādara gluži pretēji – jāuzņemas atbildība –  par to, ko dari nepareizi, līdz ar to veicinot noguruma pakāpi. Ja atbildība tiek novelta citiem, tad arī panākumus esam atdevuši citiem.

Kā mazināt nogurumu?

Viens no būtiskiem aspektiem,  ir spēja uzņemties atbildību un māka plānot darāmo.

Mēģināt atrast sarežģīto un nepatīkamo darbu pozitīvo aspektu.

Kontrolēt attieksmi, ar kādu domājat par darāmo.

Uzdot jautājumus: „Kur un ko es varu uzzināt? Kā es to varu atrast? Kas man varētu būt saistoši procesā? Kur varu gūt motivāciju darāmajam?

Pēteris sarunas laikā minēja arī fiziskā ķermeņa un smadzeņu darbības kopsakarības. Vai esam aizdomājušies, ka brīdī, kad sēžam salīkuši, uz vienu pusi vai kā citādi neērti, mūsu prāts 90% velta tam, lai atgrieztu mūs simetriskā un pareizu elpošanu veicinošā pozā, kam ir būtiska nozīme.

Kas palīdz izvairīties no noguruma?

Kvalitatīvs miegs.

Komunikācija ar zinošiem cilvēkiem, no kuriem var gūt papildus informāciju.

Samērīgas fiziskās aktivitātes.

Veselīgs uzturs, kas pēc iespējas mazāk satur cukura un balto miltu produktus.

Izzināšana un apziņas paaugstināšana.

Pēteris uzsvēra, ka bez visa iepriekšminētā, ir svarīgi savām smadzenēm dot  pozitīvas komandas un programmu, jo tās tāpat, kā dators, pieņem un izpilda, jo ir tā izveidotas.

Viņa sniegtā informācija un padomi lieti noderēs jauniešiem intensīvajā pavasara mācību procesā.

Neziņa un neskaidrība par kaut ko nogurdina. Vide un attiecības. Stress, nepareizs uzturs. Attieksme, ko jūs darāt. Jūs dodat programmu – es padodos man ir grūti. Citu vainošana pie sava noguruma. Mēs dodam vienu programmu- es negribu un nevaru un es viņu pildīšu.

Kas vēl palīdz izvairīties no noguruma?

Pirmais jāuzņemas atbildība par sevi, viņš arī savus panākumus ir atdevis citiem. Mēs nemanāmi savus mērķus mēdzam pārdot citiem.

Ir jāmāk plānot. Viens no svarīgākiem faktoriem.

Principi, kas mazina nogurumu.

1.Tu pats esi atbildīgs par saviem rezultātiem. 2 . Mana attieksme pret to, ko es daru. Ja ir negatīva attieksme, ir grūtāk arī mācīties.

Atslēga ir galvā- pozitīvas emocijas un attieksme.

Ja arī kaut kādas lietas ir grūtas, bet vienalga jādara, pamēģiniet izmainīt attieksmi pret darāmo.

Dot datoram pareizās programmas- jautājumi, ko es varu uzzināt, kā es to varu atrast, kas man tur varētu patikt? Kur es varu gūt motivāciju? Un tad sāk darīt.

Smadzeņu ritma normalizēšana – darbojoties. Caur elpošanu- elpojot vienmērīgi.

Atziņas apkopoja: Anita Grīnberga un Linda Upleja